Aknu transplantācija Latvijā 62

foto: Nora Krevņeva, f64
Print Friendly, PDF & Email

Vai ir pamats attīstīt šādas operācijas Latvijā?

Latvijā izdarītā aknu transplantācija parādīja, ka Latvijā ir medicīnas personāls ar vēlēšanos uzņemties grūtus projektus, attīstīt jaunas programmas, un pārbaudīt savas spējas. No sirds apsveicam Stradiņa Klīniskās Universitātes Slimnīcu, pacientu un viņa tuviniekus ar izdevušos operāciju. Vislielākā drosme bija vajadzīga tieši pacientam. Transplantācija ir process, kas tikai sakas ar ķirurģisko operāciju, uzsākot šādu projektu Stradiņu mediķi ir uzņēmušies milzīgu atbildību Latvijas slimnieku un nodokļu maksātāju priekšā. Slimnīcas personālam īstais pārbaudījums tikai tagad sāksies – imūnosupresija, atgrūšanas un infekciju uzraudzība, diagnostika un ārstēšana, utt.

Attīstītās valstīs transplantācijas izdara tikai augsti specializētos ķiruģiskajos centros ar īpaši sagatavotām transplantācijas speciālistu komandām. Lai aknu transplantacijas operācijām būtu labi rezultāti, kādi tie ir attīstītās valstīs, šajā komandā jābūt pārstāvētiem augsti kvalificētiem ķirurgiem, hepatologiem, reanimatologiem, patologiem un citiem nozares profesionāļiem.

Speciālistiem, kas iesaistīti transplantāciju organizēšanā Latvijā būtu vērts iepazīties ar UNOS (United Network for Organ Shearing) prasībām transplantācijas centriem un ārstiem. Tā ir privāta bezpeļņas organizācija kurai ir kontrakts ar ASV valdību un kura var vadīt un uzraudzīt visa veida transplantācijas ASV. Aknu transplantācija ir loti dārga procedūra. Apdrošināšanas kompānijas ASV par vienu transplantāciju, ieskaitot stacionāru pēc operācijas aprūpi līdz izrakstīšanas brīdim, maksā slimnīcām 120,000 – 170, 000 ASV dolārus.

Latvijā aknu transplantācijas izmaksas ir minētas starp 35 000 – 40 000 latiem. Nesenā publikācijā no Heidelbergas universitātes Vācijā, izmaksas trīsdesmit astoņām tur veiktajām aknu transplantācijām svārstījās no 18 000 – 189 000 Eiro, ar vidējo cenu 49 000 eiro jeb 34 000 lati. Vai aknu transplantācijas izdarīšanu var finansiāli pamatot arī Latvijā, valstī ar mazu veselības aprūpes budžetu? Par to mēs neesam pārliecināti.

Ja transplantācijas komandas kvalifikācija atbilst pasaulē pieņemtajiem standartiem, var gaidīt loti labus rezultātus, kas ieguldītos līdzekļus attaisno. ASV gada izdara ap 6000 aknu transplantācijas pēc kurām 1, 5 un 10 gadus izdzīvo attiecīgi 88%, 74% un 60% no pacientiem.

Rezultāti ir atkarīgi no transplantācijas centrā izdarīto operāciju skaita. 1999. gadā publicētā pētījumā analizēja 7363 izdarītas aknu transplantācijas. Sešdesmit vienā transplantācijas centrā bija izdarīts mazāk par 20 aknu transplantācijām katrā, divdesmit septiņos centros -vairāk par 20 katra. Gada laikā mirstība pēc transplantācijas šajos centros ar mazu operaciju skaitu bija 28.3%, liela apjoma centros – 18.2%. Trīspadsmit no aknu transplantācijas centriem ar mazu operāciju skaitu mirstība sasniedza 40%.

2008. gadā tika publicēts pētījums par 8054 aknu transplantācijām ASV. Šajā pētījumā ķirurgiem, kas izdarīja vairāk par 9 aknu transplantācijām gada rezultāti bija daudz labāki, neka ķirurgiem kas veica mazāk par divām. Pacientu mirstība pieredzējušākiem ķirurgiem bija 3 reizes mazāka.

Anglijā no 2000-2010. gada kopumā tika veiktas 6599 aknu transplantacijas, 659 gadā. Pārrēķinot uz Latvijas iedzīvotāju skaitu būtu apmēram 20 aknu transplantācijas gadā, ieskaitot alkohola izraisīto cirozi), daudzums kas būtu pietiekams transplantācijas komandas prasmju uzturēšanai.

Lai Latvijā varētu atbalstīt aknu transplantāciju, jāturpina speciālistu komandas izglītošana, jāiesaistās Eurotransplant tīklā, kas aptver 125 miljonus iedzīvotāju un varētu palielināt iespēju Latvijas pacientiem saņemt orgānus īsākā laikā. Izglītības procesā jāiesaista ārzemju speciālisti ar lielu pieredzi šajā jomā un jāsaprot, ka viena veiksmīgi izdarīta aknu transplantācija nekādā gadījumā negarantē labus rezultātus nākotnē.

Gundars Katlaps, ASV veterānu veselības aprūpes sistēmas Transplantācijas Ķirurģijas padomes priekšsēdētājs, sirds transplantācijas klīnikas vadītājs Ričmondas veterānu slimnīca

Uģis Gruntmanis, endokrinoloģijas klīnikas vadītājs Dallasas veterānu slimnīca, Teksasas universitātes asociētais profesors.

Komentāri (62)

Tā arī sauc - Rein 03.02.2011. 19.08

Katra veiksme ir apsveicama, ari noteikti aknu parstadishana.Latvijai vesturiski ir pieredze aknu slimibas. A.Blugers un vina hepatologijas centrs- ir zinatniska un biokimiska platforma;agrinie M.Margula, R.Rozentala, A.Sondores darbi cuku aknu aizvietoshans terapija slimniekiem bija uzskati 1 sl-cas reanimacija jau 70 gadu vidu.Stradinu sl-ca Nieru transplantacijas centrs notetikti piedava savu pieredze donoru atlase, organu konservacija.Moderna, dinamiska, pareizi struktureta Sirds kirurgijas centra anestezija un kristiskas medicinas specialisti ir absoluti nepiecieshami shaja vienota pakete.Pats izdarot Washingtonas Universitate(Seattle) ap 126 aknu transplantaciju, zinu cik smags un mokosh ir shis darbs.No otras puses, pasaules pieredze liecina ka sii vairs nav kada unikala operacija, tomer veiksmi nosaka ne kirurgi tikai bet komplekss darbs ar savstarpeju mijiedarbibu.Hepatita C sl-ki ir loti vaargi un smagi vedami visa peri-operativaja posma, tamdel LV butu noteikti janem vera izoleto aknu audzeju slimnieki, kuri varetu but atsperes punkts.Raksta autori ir izdarijushi lielu darbu, analizejot salidzinoshos datus.Shis raksts noteikti ir jauznem ka kritiski stimulejosh, pozitivs un masivs signals turpamakiem logiskiem soliem.Velu veiksmi un uzdroshinashanos.

+11
0
Atbildēt

2

    autovuksia > Tā arī sauc - Rein 05.02.2011. 20.21

    Jāsāk ar mazumiņu. Piekrītam par izolētajiem aknu audzējiem. Lai turpmāk izdodas!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Maija > Tā arī sauc - Rein 03.02.2011. 19.20

    beidzot viens normāls viedoklis un nevis mūžigā pašapkakāšanās!

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Nikomeds 12.02.2017. 06.34

Arī pie mums šādu Walking Dead netrūkst. Viena no skaļākajām rīklēm ir bēdīgi slavenā Veinberga. Piem., viņas nesenais raksts: https://sandraveinberga.com/2017/02/07/vai-tiesam-ar-liberalismu-un-demokratiju-ir-cauri/ – īsts leftisma stils. Komentēšana TVnetā atslēgta – ironiski rezonē ar raksta nosaukumu “Vai tiešām ar liberālismu un demokrātiju ir cauri?”.

Nesen uzradies leftists tviterbļauris @DemokratijaLV , bet tas ir pārāk primitīvs, lai tam pievērstu uzmanību.

+7
-1
Atbildēt

2

    Anonīms > Nikomeds 13.02.2017. 15.52

    Nikomeli,sajā portālā tu vismaz divas reizes saņēmi kritiku par totāliem meliem Gebelsa stilā, bet klusēji, lai gan komentēšanas iespēja tev nebija atslēgta 😀 Kāpēc neliki leftistu sērgai pretī savu spīdošo loģiku un enciklopēdiskās zināšanas? Tāpēc, ka esi garīgi atpalicis akestrēmists blāvējtrollis, vai citi varianti?

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    aivarsk > Nikomeds 12.02.2017. 09.09

    Tas @DemokratijaLV ir vecais labais pikaso, abc, brauns…

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Nellija Ločmele 03.02.2011. 16.24

Man tomēr operēt šeit liekas labāk nekā nedarīt neko – kā līdz šim, kad smaga aknu slimnieka vienīgā perspektīva ir nomirt.

+6
0
Atbildēt

13

    Dace Smildziņa > Nellija Ločmele 03.02.2011. 18.30

    Centrs nenozīmē operzāli ar četrām sienām, nedz arī atsevišķu savrupmāju. Centrs šajā gadījumā nozīmē – tehnoloģiski un profesionāli nodrošinātu kompleksu. Zālē jau droši vien operē tajā pašā, bet pirms operācijas tur iestumj aparatūru pa tik un tik miljoniem latu, kas paredzēta tieši aknu transplantācijai, un vēl tūkstots instrumentu, zāļu utt vienības, arī attiecīgi par tik un tik miljoniem latu. Par lielu naudu ir arī ilgstoši apmācīta komanda. Tas tā, ļoti vienkāršoti izsakoties.
    Pasaulē visu laiku par milzīgu naudu tiek attīstītas medicīnas tehnoloģijas. Jautājums, cik katra konkrētā valsts (vai pacients apdrošināšanas polises veidā) var spēt šīs jaunās tehnoloģijas apmaksāt.
    Jāsaprot, ja kaut ko ekskluzīvu gribam, tad jānoņem kaut kam citam. Visam valstij nesanāk. Tāpat kā man un Jums alga neaug kokos, arī valstij tā neaug kokos. Ja gribam krutu transplantēšanas centru, tas mums radīs jaunu izmaksu caurumu citā vietā.
    Ja Jūs vēlaties, lai visiem pēc kārtas par valsts naudu šuntē sirdis (tā vietā nemeklējot lētākas, bet ne mazāk derīgas metodes), tad kādiem citiem pacientiem par savu slimību būs jāmaksā vairāk. Jo viņiem nesanāks.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Dace Smildziņa > Nellija Ločmele 03.02.2011. 16.30

    Būtu jābūt iespējai par valsts naudu veikt pārstādīšanu pieredzes bagātos centros. Tā vietā, protams, būtu jāsamazina kāda cia izdevumu pozīcija medicīnā. et to var darīt, ja vienojas, ka aknu slimniekiem valsts palīdz.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Dace Smildziņa > Nellija Ločmele 03.02.2011. 18.35

    Medicīna, godātais, nav ražošana, bet tikai izmaksas, izmaksas, izmaksas valstij. Kā labi saprotat, uzsākot ekskluzīvu pakalpojumu mazā valstī, nauda nepaliek mūsu ārstu, vai valsts maciņā kā te naivi mēģināja apgalvot kāda komentētāja. Visas tehnoloģijas, tajā skaitā zināšanu (šajā gad. – ārstu apmācība transplantešanā), Latvijas medicīna dabū pirkt no lielajām valstīm. Jo pati tā medicīnas aparatūru, instrumentus un lielu daļu specifisko medikamentu neražo. Līdz ar to, mēs nevaram šajā gadījumā runāt par ”patriotismu” vai ”naudas palikšanu mūsu ražotājiem”. Nekā tamlīdzīga!

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Dace Smildziņa > Nellija Ločmele 03.02.2011. 17.07

    Katram transplantēšanam veidam ir savi centri. Un tie visi, katrs atsevišķi, izveides un uzturēšanas procesā prasa neiedomājamus naudas līdzekļus. Stradiņos aknu transplantēšanas centra nav. Ir, lūk, pirmā operācija. Speciālisi ir ļoti labi, jā, bet līdz šim viņi nav strādājuši transplantācijas jomā. Ārstēt aknas un transplantēt tās ir divas pavisam dažādas lietas.
    Jautājums ir tikai par to, ka ar 15 – 30 pacientiem gadā nav saprātīgi un efektīvi attīstīt valstī šo ārkārtīgi dārgo jomu. Jo ar tik mazu operāciju skaitu ārstiem nav iespējams uztrenēties, lai operāciju iznākums būtu lielisks. Līdz ar to, iegādāties superdārgās iekārtas un uzturēt centru par valsts naudu ir no valstiskā viedokļa un pacienta labas veselības viedokļa vieglprātīgi.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    piziks > Nellija Ločmele 03.02.2011. 18.28

    Vareni! Nabaga latvieši =/IR vislabākie citu produktu pircēji un citva;stu ražotāju atbalstītāji ar savas naudas paliekām. Spoži, Anda! 🙁

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    affa_ > Nellija Ločmele 03.02.2011. 19.53

    īstermiņa domāšana. Šodien apmācīs ārstus, šodien nopirks aparatūru, daudzus gadus varēs strādāt, paši apmācīs jaunos – gan mūsējos, gan ārzemju Stradiņu studentus.
    Zāles – arī ārzemēs mūsējos ārstējot tās būtu jāapmaksā mums.
    Toties ārstu atalgojums paliks šeit un kāda daļa tiks tērēta par LV ražotām lietām.

    Ir tāda lieta kā http://www.bank.lv/lat/main/all/statistika/galmr/

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    disassociative > Nellija Ločmele 03.02.2011. 16.58

    Protams, būtu ideāli veidot vienu nopietnu transplantāciju centru Baltijā. Ja trīs valstis saliktu kopā savus resursus, dakteru un zinātnieku prātus, pietiktu arī pacientu un būtu operāciju prakse. Un kāpēc šāds centrs nevarētu būt Rīgā un kāpēc šis nevarētu būt sākums? Šobrīd veikt aknu pārstādīšanu var, bet pa milzu naudām dārgās Eiropas klīnikās. Cilvēki pat ar ziedojumiem pie šīm naudām netiek un nekas cits neatliek kā nomirt. Nu, varbūt skumji skanēs, bet, iespējams, ja šādas operācijas tiktu veiktas biežāk, varbūt, piemēram, Grodums šobrīd atveseļotos no transplantācijas nevis būtu tur, kur ir.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Dace Smildziņa > Nellija Ločmele 03.02.2011. 21.55

    Tieši, ilgtermiņā un valstiski domājot, nekad šādi nepamatoti izdevumi netiktu pieļauti. Nelaime ir tā, ka latvieši par medicīnu spriež nevis racionāli, bet emocionāli. Arī Jūs argumentējiet emocionāli. Nav runa par, Jūsu vārdiem izsakoties, diršanu uz galvas savējiem, bet par racionālu, valstisku pieeju. Latvija nekad nekļūs par aknu transplantēšanas lielvalsti, un šim apgalvojumam nav nekāda sakara ar ”nacionālo pašapziņu”, ”savējo noniecināšanu” vai ko tamlīdzīgu. Tam ir sakars tikai ar reālu valsts iespēju apzināšanos un vislabākā vidusceļa izvēli. Un šī izvēle nav superdārga klīnika ar 20 pacientiem gadā, kuriem valsts tā vietā var apmaksāt operāciju lielajās, pieredzējušajās klīnikās (kas gala rezultātā sanāk arī lētāk). Bet latviešiem nevajag racionalitāti. Viņiem vajag dzeju, grābstīšanos pa mākoņiem – kaut ko, kaut kāpēc, tāpēc, ka skaisti izklausās. Tāpēc arī latvieši visu laiku dabū populistiskus un gļēvus veselības ministrus, kuri nespēj mainīt bezsakarīgo sistēmu, jo par katru saprātīgu, tālredzīgu lēmumu tauta kliedz un brēc. Ja arī kādi tālredzīgi lēmumi tiek izvirzīti, tie ātri noplok vispārīgā klaigāšanā un politiķu bailēs, ka tiks padzīti. Līdz ar to, nākotnē nevaram ne uz ko cerēt. Būs mums spožas daudzmiljonu klīnikas, par ko priecāties, dzīvosim pa mākoņiem, nespējot tikt galā ar pamatlietām, un grimsim aizvien dziļāk ārvalstu parādos. Jo tautai tā patīk.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Maija > Nellija Ločmele 03.02.2011. 16.53

    ja pareizi saprotu, tad stradiņos Ir transplantācijas centrs. Tajā gadā tiek veiktas daudzas un dažādas transplantācijas. Tātad, nav jau gluži tā, ka visa infrastruktūra aknu tarnsplantācijām tiek radīta no nulles. Tāpat arī ķirurgi, anestezologi un daudzi citi speciālisti jau ir un katrs ar pamatīgu pieredzes bagāžu savā jomā. jūs pati teicāt, ka metodoloģija jau ir sen izstrādāta, atliekot tikai nokopēt! tad kur problēma? Vai tiešām tikai latviešiem ierastajā zemajā pašnovērtējumā vai vēlmē būt par lielāku katoli kā Romas pāvests?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    disassociative > Nellija Ločmele 04.02.2011. 08.43

    Ja Latvijā aknu transplantācija izmaksā 30 līdz 40 tūkstošus, bet Vācijā 200 un vairāk tūkstošus, bet operācijas kvalitāte ir līdzvērtīga, tad kur pacients izvēlēsies veikt šo operāciju? Latvijā ir ļoti, ļoti gudri ārsti ar milzīgu pieredzi ļoti sarežģītās lietās, ārsti, no kuriem mācās dakteri visā Eiropā. Latvieši, lai arī drusku kalpa dvēselītes, ir ļoti gudri un ļoti erudīti cilvēki. Kāpēc mums neeksportēt savas smadzenes, ja to varam?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    disassociative > Nellija Ločmele 03.02.2011. 19.57

    Ja gribam krutu transplantēšanas centru, tas mums radīs jaunu izmaksu caurumu citā vietā.
    _________
    Gaismas pils finansējumu ieguldot transplantāciju centra izveidei būtu pat ļoti lietderīgi. Kaut gan par to milzu naudu, kas tur tiek ielikta, varētu uzcelt izcilu bibliotēku un vēl transplantācijas centru.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    disassociative > Nellija Ločmele 03.02.2011. 19.53

    Ja mūsējos pacientus operē Vācijā, priekš viņiem tas ir eksports, mums imports. Ja Latvijā transplantē aknas visam Baltijas reģionam, mums tas ir lielisks eksports. Protams, ir jāiegulda līdzekļi, bet, ja tas jau ir izdarīts, tad kāpēc neeksportēt šo pakalpojumu? Pie tam ne Viļņā, ne Tallinā aknu transplantāciju neveic.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Maija > Nellija Ločmele 03.02.2011. 17.37

    man šķiet, ka jums, cienītā, galvā ir izveidojies ķīselis, bet tas nav nekas neparasts starp žurnālistiem, diemžēl.
    jūs sakāt katram orgānam savs centrs ar ļoti dārgu aparatūru, vai no tā jāsecina, ka stradiņos jau šāds aknu centrs ir radīts? jeb tomēr to aknu pārstādīja jau esošā operāciju zālē ar visu nepieciešamo infrastruktūru?
    Ja tāds centrs jau ir izveidots, tad loģiski, ka tas jāizmanto! Ja šo operāciju varēja tomēr paveikt jau citām vajadzībām iekārtotā operāciju zālē, tad kāpēc to nedarīt vēlreiz? Kur ir tās mistiskās piesauktās nenormālās izmaksas, kuras vēl tikai būšot?
    turklāt man no TV pārraidītā sižeta nelikās, ka stradiņos būtu atsevišķi tarnsplantācijas centri katram orgānam!
    Turklāt medicīna attīstās ļoti strauji, pirms desmit gadiem bija normāli, ka tad kad pacients dabūja infarktu, viņu aizveda uz stradiņiem, pārgrieza uz pusēm, nošuntēja nosprostoto artēriju, tad aizšuva, tad dažas dienas turēja reanimācijā, tad gaidīja kamēr pacients var sākt kustēties un tikai tad domaja par izrakstīšanu. Tagad negaidot infarktu no rīta ierodies klīnikā, pusdienā tev ieliek stenu, vakarā jau vari staigāt, nākošā rītā vari iet mājās! Jā piekrītu, ka šie steni un to ielikšana nav lēts prieks, ka vajag propogandēt veselīgu dzīves veidu utt, utm, bet tas nākamajām paaudzēm. šodienas kardioloģijas pacienti savus holesterīnus jau uzkrājuši vakar un aizvakar! Kopumā ielikt stenu droši vien ir krietni lētāk nekā likt šuntu jau infarktu saķērušajam.
    Droši vien pēc laiciņa arī aknu nozarē būs jaunas lētākas tehnoloģijas un tad mums jau būs speciālisti, kas nebūs jāapmāca no nulles.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu