Pagāja vesela diena, pirms valsts pārstāvji varēja sniegt atbildes par Krājbanku
Gaisotne kļūst aizvien nervozāka. Pēdējās nedēļas lielās ziņas no Baltijas banku sektora – par Snoras bankas nacionalizāciju un tās meitasuzņēmuma Latvijas krājbankas darbības apturēšanu – gan nevarētu tikt uzskatītas par vakaros aurojošās eirozonas krīzes pirmajiem lielajiem postījumiem Dzintarjūras krastos. Lietuvas un Latvijas varas iestāžu stāstītais par līdzekļu izpumpēšanu liek domāt, ka Snoras un Krājbankas epopeja drīzāk ir daļa no jau gadiem ilgstošās cīņas ar neatlaidīgajiem Austrumu biznesa «tikumu» viļņiem, kuri grauž ES pret rītiem vērstās robežas un ik pa brīdim izraisa lielāku vai mazāku zemes nogruvumu.
Šajā gadījumā, par laimi, ne Latvijai, ne Lietuvai finanšu zaudējumiem nevajadzētu būt nepanesami smagiem. Viļņas varas iestādes apgalvo, ka Snoras vēl saglabājies pietiekami daudz aktīvu, lai segtu visu noguldītāju prasības, bet Krājbanka ir tikai desmitā lielākā Latvijas banka, un jācer, ka tās zaudējumi, ja tādi būs, neradīs būtiskas problēmas Latvijas budžetam.
Taču, ja arī Krājbankas un Snoras gadījums nav tieši saistīts ar kredītu krīzi, kura apdraud Eiropas tautsaimniecību, pēdējo dienu notikumiem būtu jāliek vismaz Latvijas valsts iestādēm nopietni padomāt, kā rīkoties gadījumā, ja arī pie mums sāksies kādas nopietnākas nepatikšanas, jo valdības un banku uzraudzības iestāžu darbība pēc Krājbankas darbības apturēšanas liecina, ka nav ne skaidra plāna, ne drošas gatavības vadīt sabiedriskos procesus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.