Divas pieredzējušas režisores jau trešo gadu kopj dokumetālo videofilmu žanru, kas LTV krāšņi uzplaukst katros svētkos
Atbildes uz šābrīža jautājumiem cilvēki meklē mūžīgās vērtībās – saka režisore Virdžīnija Lejiņa. Dokumentālās videofilmas par izcilām kultūvēsturiskām personām – seši 52 minūtes gari portretējumi ik gadu – LTV parādās ar acīmredzamu regularitāti. 19.novembrī klajā nāca Lejiņas Latvija toreiz… Marisa Vētras acīm – filma par slaveno pirmskara operdziedātāju. Uz Ziemassvētkiem dienasgaismu ieraudzīs dzejnieka Jāņa Poruka dzīvesstāsts Lejiņas interpretācijā. Savukārt viņas kolēģe Mārīte Balode nesen tautās laidusi filmu par Vizmu Belševicu Es aiziet nevaru, jau strādā pie Oļģerta Krodera mūža dokumentācijas.
Ziemassvētkos – par Poruku
«Var stāstīt sausu muti, bet jaunam cilvēkam ir grūti iztēlē radīt pasauli, ko viņš nekad nav redzējis,» Virdžīnija Lejiņa, arī Nārbuļu dzimtas sāgas Likteņa līdumnieki un populārā bērnu raidījuma Kas te – es te režisore, raksturo savu motivāciju. Rokoties arhīvos un bibliotēkās, tiekoties ar senu notikumu aculieciniekiem, viņa kustīgās bildēs milimetru pa milimetram atdzīvina aizgājušā laika fenomenus un dokumentē cilvēkus, kuru dzīves pieredze ir vēsturiska relikvija.
«Īstenībā balts plankums ir viss, kas ir noticis pirms 20.gadsimta. Augstprātīgi mēdz domāt, ka latvieši sēdēja kokos un ēda sēnes,» viņa saka, pieminot, ka ar vīru, rakstnieku Jāni Lejiņu tālab sapņo ekranizēt viņa romānu Zīmogs sarkanā vaskā – vēsturisku romānu par 13.gadsimta notikumiem Latvijas teritorijā. «Aizejiet uz muzeju un apskatieties – kādi tur ir tērpi, kādas karaliskas rotas!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.