Ja apkaimes iedzīvotāji palīdz izvēlēties vietu, kur pašvaldība uzstāda soliņus, tos pēc tam retāk salaužot, bet ārstu apmeklējumu biežāk nenokavējot tie pacienti, kas ar savu roku piefiksē vizītes laiku, nevis saņem jau gatavu «numuriņu» no reģistratūras darbinieka
Tas esot izpētīts un pierādīts, nesen dzirdēju kādā sarunā. Izklausās loģiski. Ja līdzīgi domājam par sevi un valsti, rodas citādi secinājumi, nekā braucot pa «viņi tur…» ierastajām sliedēm.
Reizēm labs sākums ir pārsteigums, piemēram, kā tam Ir lasītāju aptaujas dalībniekam, kurš uz jautājumu, kādēļ Latvijai būtu jāpastāv vēl pēc 100 gadiem, atbildēja: «Opā, man par to vēl jāpadomā!» Jautājums tiešām ir padomāšanas vērts, jo īpaši tāpēc, ka ļoti ticama ir iespēja – mēs katrs šodien varam izmantot, radīt vai palaist garām kādu iespēju, no kuras izaugs stiprs un košs «tādēļ, lai».
Simt gadu šķiet laika jūra! Dalot tos ar cilvēka mūžu, parasti kaut kas paliks aiz komata, un arī pati mūsu Latvijas valsts pirms 100 gadiem vēl nepastāvēja.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.