Karels Marks Šišons ir publikas ļoti mīlēts, bet Latvijas nacionālā simfoniskā orķestra veicamo reformu dēļ – dziļi vientuļš. Vientulībā viņu tagad atstājuši arī politiķi, kas solīja naudu Šišona vadītajam orķestrim
Ienākot pa dienesta ieeju Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietā Lielajā ģildē, vispirms mani sagaida rindā sastumtie mūziķu divriteņi. Izskatās, šādi uz mēģinājumu atbraucis pusorķestris. Lēts, ērts, ekoloģisks transports. Vēl aizkustinošāks skats paveras telpā līdzās Lielās zāles skatuvei, kur cilvēki atstājuši virsdrēbes. Galds pilns vienreizlietojamajām plastmasas glāzītēm, kurām kāds ar zilu flomāsteru uzrakstījis virsū vārdus. Sandis, Zane, Dita, Jānis…
Stāvu zemāk ir leģendārās vienīgās labierīcības, pie kurām koncertu starpbrīžos, kamēr skatītāji malko vīnu, mūziķi smokingos un vakarkleitās stāv garā rindā.
Tepat aiz skatuves – garais, aklais gaitenis, kur pirms koncertiem ģērbjas daļa vīru. Metāla skapji ar piekaramajām atslēgām, griesti – aptuveni 1,80 metru augstumā. Divmetrīgais fagotists Reinis Burkins saliecoties deviņos līkumos!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.