Aizklātais tiesiskums • IR.lv

Aizklātais tiesiskums

24
Notiek balsu skaitīšana 11.Saeimas priekšsēdētāja amata vēlēšanās. Foto: Edijs Pālens, LETA
Aivars Ozoliņš

Aizklātie balsojumi bija viens no iemesliem, kuri noveda pie iepriekšējās Saeimas atlaišanas

Prezidents Valdis Zatlers slavenajā rīkojumā nr.2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu kā tiesiskuma privatizācijas piemēru pieminēja tiesneša Andreja Judina neapstiprināšanu Augstākās Tiesas tiesneša amatā – aizklātā Saeimas balsojumā, protams.

Esam ievēlējuši jaunu Saeimu, pie varas ir «tiesiskuma koalīcija», bet trešdien šīs koalīcijas dominētā Juridiskā komisija, aizklāti balsojot, atkal neapstiprināja amatā tiesnesi. Judins, kas tagad ir Saeimas deputāts un šīs komisijas loceklis, secina: «Diemžēl 11.Saeimā turpinās tās sliktās tradīcijas, ko mēs redzējām 9. un 10.Saeimā.»

Šīs sliktās tradīcijas turpināsies, kamēr būs aizklātie balsojumi. Tradīciju var pavisam vienkārši izbeigt, atsakoties no šādiem balsojumiem. Sevi par tiesiskuma un reformu koalīciju pasludinājušajiem tas būtu jādara kaut vai tādēļ, lai neizskatītos muļķīgi, kad jāpaskaidro, kāpēc balsojuma rezultāts ir tāds, kāds ir.

Slepeni un mēmi

Sliktākais šādos slēgtajos balsojumos – līdzās tam, ka vēlētāji neuzzina, kā balso viņu ievēlētie priekšstāvji, – ir to iemeslu neskaidrojamība. Vēlētāji nezina ne tikai to, kā balsojuši deputāti, bet arī to, kāpēc balsojuši par vai pret. Taču skaidrot balsojuma iemeslus nozīmētu atklāt, kā skaidrotājs balsojis. Protams, ka likums neliedz to darīt, taču, ja ir iespēja to nedarīt, tad var jau prasīt, taču diezin vai sagaidīsim, ka deputāti to skaidros.

Tad nu varam tikai minēt, vai konkrētais deputāts pret kāda apstiprināšanu amatā balsojis tāpēc, ka viņam nepatīk kandidāta matu sasuka, vai tāpēc, ka šis cilvēks kādreiz pieņēmis balsotājam neizdevīgu lēmumu, vai varbūt tāpēc, ka deputāta rīcībā ir kāda nopietna, ja arī izmeklēšanā un tiesā vēl neapstiprināta informācija par kandidāta iespējamajiem prettiesiskiem nodarījumiem. Ko iegūst sabiedrība, to neuzzinādama? Kā tas pasargā deputāta «sirdsapziņu», uz ko atsaucas slēgto balsojumu saglabāšanas aizstāvji?

Jelgavas tiesas tiesnesis Aldis Vīksne, kura kandidatūru rajona tiesas tiesneša amatam Saeimas Juridiskā komisija trešdien noraidīja, nav plašākai sabiedrībai pazīstams. Nezinām, kāpēc Juridiskās komisijas vairākums atzina viņu par nepiemērotu amatam, tātad laikam par sliktu tiesnesi, ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms tam viņu bija novērtējusi kā amatam piemērotu, tātad acīmredzot atzinusi par labu tiesnesi.

«Tā nedrīkst būt,» uzskata Judins. Tā kā komisijas lēmums nav galīgs un par Vīksnes kandidatūru tik un tā būs jābalso visai Saeimai, tiem komisijas locekļiem, kuri balsoja pret vai atturējās, pirms Saeimas balsojuma jāizskaidro savs viedoklis, uzskata Judins un uzsver: «Nevar pieļaut kārtību – domā vienu, dara citu.»

Taču tas ir tikai Judina viedoklis. Pašreizējā «kārtība» ne tikai pieļauj, bet arī mudina deputātus domāt vienu, bet darīt citu un par to neatskaitīties.

Mudinājums melot

Nav gluži tā, ka nekad nezinām, kā kurš aizklāti balsojis par kādu amatpersonu un kāpēc.

Piemēram, skaidrs, ka pērn aprīlī Lemberga «zaļie zemnieki» un Šķēles un Šlesera komanda, tāpat arī vismaz daļa Saskaņas centra deputātu balsoja pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu amatā. Saprotam, kāpēc Saeima 2009.gada oktobrī bez neviena argumenta nobalsoja pret Māra Vīganta apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā – viņš 2007.gadā bija pieņēmis lēmumu par Lemberga apcietināšanu. Saprotam, kāpēc apmēram tie paši šogad jūnijā Saeimā balsoja pret Zatlera atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. Taču arī to varam teikt tikai minējuma un pieļāvuma formā. Jo paši balsotāji var atļauties teikt jebko.

Judina pieminētā «kārtība» Saeimā bija izkopta pat līdz rituāliem, pēc kuriem varēja paredzēt balsojuma rezultātu un pateikt, kā kurš balsojis. Ja Augusts Brigmanis pirms balsojuma teica, ka viņa vadītajai «zaļo zemnieku» frakcijai būšot «brīvais» balsojums, bija skaidrs, ka Ventspilī kandidāts jau ir noraidīts. Jo niknāk Jānis Urbanovičs pēc balsojuma klaigāja, ka viņam «kauns» par Saeimas divkosību un melīgumu, jo tā bija drošāka zīme, ka Saskaņas centrs balsojis pret oligarhiem netīkamo kandidātu.

Oligarhu kontrolētu vairākumu Saeimā vēlētāji nu ir nomainījuši, taču jau pašā pirmajā jaunās Saeimas balsojumā – par tās priekšsēdētāju – deputāti gluži vai sacentās, kurš dūšīgāk samelos un pie reizes novedīs līdz absurdam balsojuma aizklātumu. Atbalstīt Zatleru bija solījuši 56, par viņu nobalsoja tikai 46, kaut gan bija cītīgi fotografējuši savus balsošanas biļetenus. Izrādījās, ka vismaz pieci deputāti bija sabojājuši balsošanas lapiņas jau pēc tam, kad bija nofotografējuši savu «pareizo» balsojumu.

Atklāti par visiem

Farss ar mobilajiem telefoniem balsojumā par Zatleru ir tikai pēdējais piemērs, kas apgāž aizklāto balsojumu kā deputātu brīvas izvēles izpausmes aizstāvju argumentus. Jau vismaz kopš krāsainajiem zīmuļiem balsojumā par Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu valsts augstākajā amatā partijas mācījušās šādu izvēles brīvību nepieļaut. Līdz ar to bezjēdzīga ir arī atsaukšanās uz to valstu pieredzi, kur slēgtie balsojumi ir daļa no politiskās kultūras prakses. Latvijā aktuālāka ir melošanas un pat ne tikai atsevišķu deputātu, bet veselu frakciju balsu pirkšanas «kultūra».

Jūnijā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Vienotības priekšlikumu grozīt Saeimas Kārtības rulli, lai gandrīz visas amatpersonas vēlētu atklāti – atskaitot tikai Satversmē paredzēto aizklāto Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūru, kā arī balsojumus par pašas Saeimas prezidiju. Juridiskā komisija ir atbalstījusi to izskatīšanu otrajā lasījumā. Jaunās Saeimas sastāvs ļauj cerēt, ka šādi grozījumi beigu galā tiks pieņemti.

Taču balsojumi par Saeimas priekšsēdētāju nesen parādīja, ka arī tiem būtu jābūt atklātiem. Kārtējā tiesneša neargumentēta noraidīšana nupat ir vēl viens atgādinājums, ka Latvijā šāda balsošanas procedūra sasniedz mērķi, kas ir gluži pretējs iecerētajam un mudina deputātus uz bezatbildību. Bet Valsts prezidenta vēlēšanas jūnijā atgādināja, ka, ja nu būtu laiks kādai Satversmes reformai, tad ne jau par prezidenta ievēlēšanas kārtību, bet gan par procedūru. Ja deputāti būtu spiesti publiski pamatot savu balsojumu, centieni pēc visas tautas vēlētā prezidenta vēl vairāk zaudētu aktualitāti. Nav jēgas saglabāt aizklātus balsojumus par dažām, kad par visām pārējām amatpersonām tas būs atklāts.

 

Komentāri (24)

dancis4 30.10.2011. 10.21

Pašreizējā «kārtība» ne tikai pieļauj, bet arī mudina deputātus domāt vienu, bet darīt citu un par to neatskaitīties.
______________
Slēgtie balsojumi ir muklājs, kurš ik pa laikam iesūc godīgas un atklātas valsts pārvaldes pamatideju. Arguments, ka aizklātajos balsojumos tautas kalps rīkojas pēc sirdapziņas, ir absurds. Tautas pārstāvis ir ievēlēts, lai “savus pienākumus izpildītu godprātīgi un pēc labākās apziņas”, deputāta zvērestā nav atrunāts, ka viņš tāds apņemas būt tikai īpašos apstākļos. Ja reiz esi piekritis kalpot tautai, tad esi gatavs darba devējam paskaidrot savas rīcības motīvus. Tā ir demokrātijas ābeces viena no pirmajām lapaspusēm, kuru jau kuram mūsu Saeimas skolnieku laidienam nekādi neizdodas apgūt.

Ja reiz sirdapziņu var mainīt kā kreklus,ja deputāti darbojas citu, ne savu vēlētāju interesēs, tad, šī “kārtība”, protams, ir jāmaina.

+14
-1
Atbildēt

0

mary75 30.10.2011. 08.35

Vēl arvien daudzu mūsu deputātu atbildības līmenis ir tik “augsts”, ka, ja kāds aiz muguras nestāvēs ar pātagu, paļauties uz to godaprātu ir absolūti bezcerīgi.
ZZS aiz muguras stāv Lembergs ar pātagu, kompromata mapītēm, un, arī konfekti par labu uzvedību, tos nekas cits neietekmēs.
Pārējos, iespējams, tomēr varētu ietekmēt kontrole no vēlētāju puses, ko paredz atklātais balsojums.
Un reiz ir jābeidz arī deputātu staigāšanu, jo mums balso par partijām, nevis, par atsevišķiem deputātiem, tāda iespēja arī paver vārtus korupcijai un manipulācijām, un grauj partiju sistēmu, un arī vēlētāju uzticību.
Ja gribi pamest frakciju, esi tik labs, un pamet arī Saeimu, un dzīvo mierā ar savu sirdsapziņu.
Kaut arī, vairumā gadījumu staigāšanai ir pavisam citi motīvi, nevis sirdsapziņa vai kādi idealistiski apsvērumi.

+10
-5
Atbildēt

4

    Lidija Apsīte > mary75 31.10.2011. 06.54

    dzerim. Piekrītu. Taču ar vienu piebildi (lai cik tā neliktos absurda)- ja deputātu izslēdz, tad viņš mandātu saglabā. domāju tas būs vismaz kaut kāds filtrs, lai nenotiktu rindu tīrīšana no nepaklausīgajiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > mary75 03.11.2011. 13.24

    to dzeris49
    “Ja gribi pamest frakciju, esi tik labs, un pamet arī Saeimu, un dzīvo mierā ar savu sirdsapziņu”

    Atgādināšu tikai, ka Zatlers bet ne “sirdsapziņas sešinieks” uzmeta savus vēlētājus, un tam arī būtu jānonāk politikas kanalizācijā.
    http://www.ir.lv/upload/image_file/name/2011_10/32039/sc_zrp_fff-media_large.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kkristaps > mary75 30.10.2011. 09.59

    Pilnībā piekrītu Tavam viedoklim.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    lindapastare > mary75 31.10.2011. 17.13

    Lai gan no partokrātiskās iekārtas skatupunkta tev ir taisnība, ka no partijas izstājušos/izmestos vajadzētu arī izlikt ārā no Saeimas, tomēr tad arī pašām partijām ir jābūt demokrātiskām.
    Pašlaik, ja šādu likumu pieņemtu, tad varas deleģēšanas ķēde būtu šāda: 1000 partijas biedru kongresā ievēl ~5 valdes locekļus, kuri pēc tam pilnībā kontrolē ~20-25 deputātus. Respektīvi, Saeimā patiesībā būtu tikai šie 5 valdes locekļi (kuri varbūt pat nepiedalās vēlēšanās)… kur, lai pieņemtu lēmumu, vajadzīgas 3 balsis. Tātad – ar 3 cilvēkiem valdē pietiek, lai kontrolētu lielu daļu Saeimas.

    Ja partijā būtu spēcīga iekšējā demokrātija un vairumu lēmumu varētu pieņemt visi partijas locekļi (arī par izslēgšanu no partijas), tad varētu runāt par iespēju atņemt deputātam mandātu – bet tam būtu jābūt ar likumu noteiktam procesam, nevis atkarīgam no partijas statūtiem.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

ivetao2007 30.10.2011. 10.56

Aizklātā balsošana un atklātā melošana ir raksturīga tautas vietnieku namā ievēlētajiem dažādu bosu algadžiem. Menuprat neviena balsosšana Saeima nedrīkst būt slēgta. Tautas ievēlētajiem un algotajiem deputātiem par visiem 100 % jātbild savu vēlētāju un darba devēju priekšā. Mēs visi no savas kabatas algojam savus prieksštāvjus un mums ir tiesības pilnībā zināt ko viņi darījuši vēlētāju labā. Visa šī slepenība ko Saeimā ieviesa bijušie un tagadējie komunisti alias čekisti, jāizravē ar saknēm! Un mums ir jāzin, kuri tagadējas Saeimnas deputātiem sastāvējuši kompartijā! Paturot prātā, ka komunisti komandēja čekistus, bet ne otrādi.

+6
-1
Atbildēt

4

    Līga Lētiņa > ivetao2007 30.10.2011. 17.59

    vajag, vajag izplatīt, kā džerveidīgi rīmas pēc desām skrēja, laikam jau pašmājas par maz bija? viemēr uzjautrinājos par badakāšiem. personīgi man pat bez blatiem netrūka, un nekur nevajadzēja braukt. toties labi atceros leišu uzbrukumus mana miesta rūpniecības preču bodēm.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    janis17 > ivetao2007 31.10.2011. 12.35

    Ja atmiņa mani neviļ, tad atklātā “jeģinoglasno” balsošana ir tipisks kompartijas izgudrojums. Tos, kas sākumā bija PRET, ap stūri nošāva. Pēc dažām reizēm visi jau bija PAR un balsoja atklāti. Arī tagad politiķi var “nošaut”, ar avīzi, piemēram. Kurš tad atcerēsies pēc gadiem, ka tomēr taisnība bija tiem, kas PRET vai PAR, atkarībā no konteksta, beigts un pagalam.
    atcerēsimies neseno pagātni – NĒ, Loskutovam – Šķēles, Lemberga, Kalvīša ieliktnim!!! Par Loskutovu – lietussargu revolūcija uraaaa!
    Tautai īsa atmiņa un prātiņš tik stiprs, cik vājākajam ķēdes posmam!

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Kā T Ā var būt?! > ivetao2007 30.10.2011. 16.30

    Bravo, Dzeri! Šādus stāstus vajadzētu izplatīt arī Latvijas preses “paralēlajā” pasaulē. Tiem iebraucējiem ir īsa atmiņa;)

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    mary75 > ivetao2007 30.10.2011. 11.12

    Principā, bija, tomēr, atšķirība starp ierindas komunistiem, kas neko nelēma, un kompartijas funkcionāriem , kā mūsu prezidents Bērziņš, Gorbunovs, Brigmanis, Urbanovics, utt.
    Lietuvā pat bija lozungs – lietuvieši, stājaties kompartijā, lai var ko ietekmēt, un tur pat daudzi funcionāri strādāja Lietuvas labā, tāpēc jau tur iebraucēju un cittautiešu % daudz mazāks.
    Latviešu funkcionāriem gan lielākā vēlme bija nokļūt Maskavā, un tie Maskavai bija gatavi atdod pēdējo.
    Kaut daudziem kas toreiz nedzīvoja, tas izklausās neticami, bet, vēl tagad atceros, kā latvieši brauca uz Lietuvu pirkt gaļu autobusiem, jo Latvija visu sūtīja uz Pēterburgu, lietuvieši gan piemetināja vagonu riteņus pie sliedēm, un citādi protestēja, un tiem gaļa un viss pārējais bija.
    Un lietuvieši uz tiem autobusiem rakstīja – prasiet gaļu Vosam!
    Par nožēlu, daudzi tagadējo partiju funkcionāri ar savu bezprincipialitāti, savtīgumu, un spēju pielāgoties ne ar ko neatšķiras no tolaiku funkcionāriem.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu