Briti aicina uzlabot kibertelpu

Londonas konference novembra sākumā risinās arī kibertelpas drošības jautājumus

Kibertelpa ir nesusi būtiskas pārmaiņas pasaulē un turpina radikāli pārveidot mūsu ikdienu. Tā var radīt globālas problēmas, kas jārisina kopējiem spēkiem, saskaņoti un vienoti. Tomēr līdz šim notikušas tikai fragmentāras diskusijas, pagaidām nav izdevies panākt vienotu viedokli par to, kas tad būtu darāms.

Apvienotā Karaliste uzskata, ka situācija ir jāmaina. Steidzami nepieciešams panākt vienotu viedokli starptautiskā mērogā, un tas izdarāms tikai kopīgiem centieniem, iesaistot visus nozīmīgākos kibertelpas dalībniekus.

Tieši tāpēc esmu uzaicinājis ne tikai valstu valdību pārstāvjus, bet arī pilsoniskās sabiedrības un biznesa aprindu pārstāvjus piedalīties Londonas konferencē, kas notiks 1. un 2.novembrī. Nevienam nav gatavu atbilžu, tāpēc mums visiem kopā jāsāk domāt, ko darīt, lai varētu turpināt izmantot interneta radītās ekonomiskās un sociālās priekšrocības, reizē nodrošinoties pret kibernoziegumiem, kuri varētu aizšķērsot ceļu turpmākām inovācijām.

Interneta pieejamība kopš tā pirmsākumiem ir krietni augusi – no 16 miljoniem lietotāju 1995. gadā līdz diviem miljardiem pašlaik. Globālā tīmekļa straujā izplešanās ir radījusi tādas ekonomiskās un sociālās iespējas, par kādām pirms divām desmitgadēm mēs pat iedomāties nevarējām.

Šāda kibertelpas paplašināšanās ir mūsu pašu interesēs – ir aprēķināts, ka, platjoslas piekļuvei pieaugot par 10%, pasaules IKP caurmērā pieaugs par 1,3%. Turklāt tas ne vien stimulē konkurenci un efektivitāti, bet paver arī jaunus tirgus.

E-komercijas nozare jau tagad ir kļuvusi par svarīgu tautsaimniecības daļu. Apvienotajā Karalistē tās vērtība patlaban lēšama ap 100 miljardiem mārciņu, kas ir 8% no mūsu IKP, un paredzams, ka tuvākajos četros gados tās īpatsvars palielināsies līdz pat 10%. Pasaules mērogā e-komercijas apgrozījums ir astoņi triljoni ASV dolāru gadā.

Arvien pieaug to valstu skaits, kurās internets tiek izmantots pilnīgi visās cilvēka darbības jomās, sākot no profesionālās darbības un jaunu zināšanu un iemaņu apguves līdz pat nodokļu nomaksai, nemaz nerunājot par privātu kontaktu un draudzības saišu uzturēšanu.

Internets veicina arī inovāciju un radošās domas attīstību, izglīto veselas paaudzes, nodrošinot ātru piekļuvi informācijai un domu apmaiņu.

Tikai interneta vietnē Google vien ik dienas tiek izdarīts vairāk nekā viens miljards meklējumu.

Internets nepazīst robežas ne ģeogrāfiskā, ne kultūras un reliģijas ziņā, tas mums ļauj satikties ar draugiem un ģimenes locekļiem, lai kur arī viņi atrastos, un saved mūs kopā ar domubiedriem visā pasaulē. Tas neapšaubāmi ir mainījis mūsu komunikācijas paradumus.

Turklāt internets ir veicinājis atklātību un ļāvis iedzīvotājiem tuvināties varasiestāžu lēmumu pieņemšanas procesam, izsekot doto solījumu izpildei. Pat vēl vairāk – šis pavasaris Arābu valstīs atklāja, cik apbrīnojamas pārmaiņas var atnest pasaules tīmeklī ievietotas aculiecinieku uzņemtas reportāžas, kas ļauj iedzīvotājiem solidarizēties un sacelties pret diktatoriskiem režīmiem un visai pasaulei atklāt šo brutālo režīmu patieso seju.

Internets ir palīdzējis panākt uzlabojumus sabiedrisko pakalpojumu sektorā, paātrinājis reaģētspēju ārkārtas situācijās un dabas katastrofu gadījumos, kā arī veicinājis kriminālnoziegumu atklāšanu.

Savukārt attīstības valstīs tas daudziem ir atnesis būtiskas pārmaiņas un labākas nākotnes cerību, gan palīdzot izglītot tradicionālās lauksaimniecības kopienas, gan dodot iespēju attālināti uzraudzīt HIV slimniekus un prognozēt šīs slimības uzliesmojumus.

Taču globālais tīmeklis ir radījis arī problēmas, kas var nopietni apdraudēt minētos ieguvumus un neļaut kiberpasaules potenciālu izmantot visā pilnībā.

Pēdējos gados ir daudz darīts, lai veicinātu globālā tīkla pārklājumu. Tomēr šajā ziņā atšķirības skaitļu izteiksmē ir milzīgas – piemēram, Islandē internets ir pieejams 95 procentiem iedzīvotāju, toties Libērijā – tikai 0,1 procentam iedzīvotāju. 

Kopumā divām trešdaļām pasaules iedzīvotāju internets joprojām nav pieejams.

Diemžēl jāpiebilst, ka kibertīkls paver plašas iespējas arī noziedzniekiem, kas to izmanto, lai zagtu identitāti un idejas, lai īstenotu krāpnieciskas shēmas un savtīgiem mērķiem pakļautu un izmantotu mazāk aizsargātos sabiedrības locekļus. Kibernoziegumi mums maksā ļoti dārgi – ik gadu visā pasaulē tie nodara zaudējumus viena triljona ASV dolāru apjomā. Internetu izmanto arī teroristi, lai plānotu uzbrukumus, izplatītu savu noziedzīgo ideoloģiju un vervētu nenobriedušus prātus.

Represīvie režīmi izmanto tehnoloģiju sasniegumus, lai pārkāptu savu pilsoņu tiesības, ignorējot privātās dzīves neaizskaramību, ierobežojot vārda brīvību un liedzot brīvu informācijas pieejamību, tātad liedzot šo valstu iedzīvotājiem tiesības, kas daudziem no mums šķiet tik pašsaprotamas.

Internets ir pavēris arī iespējas valstīm veikt kiberuzbrukumus citai pret citu, bojājot infrastruktūru vai zogot slepenu informāciju; tas raisa bažas par “kiberkara” izcelšanos. Un šie draudi nudien ir gluži reāli – katru mēnesi Lielbritānijas valdības interneta vietnēm tiek nosūtītas 20 000 kaitnieciskas e-pasta vēstules, un 1000 no tām ir apzināti ļaunprātīgas.

Mēs labi apzināmies grūtības, kas mūs gaida. Dažas valstis nav vienisprātis par interneta pozitīvo lomu, un panākt vienprātību starptautiskā mērogā nebūs viegli, tas prasīs laiku.

Šis ir viens no mūsu laikmeta lielākajiem uzdevumiem. Internetu neviens neuzrauga, un mēs nevaram to atstāt pašplūsmai. Mums ir izcilas un inovatīvas nākotnes izredzes, taču vienlaikus pastāv risks, ka internets tiks izmantots kā destruktīvs spēks. Ja gribam kibertelpas grandiozās iespējas pasargāt no šī riska un likt tai darboties progresa labā, ir jārīkojas tūlīt un bez kavēšanās.

Mēs ceram Londonas konferencē izstrādāt plānu, kas ļautu pašreizējām un visām nākamām paaudzēm dzīvot drošā un neapdraudētā kibertelpā.

Piedalieties!

Arī jums būs iespēja piedalīties konferencē, iesūtot jautājumus un izsakot savas domas par kibertelpas nākotni. Dažus no iesniegtajiem jautājumiem iekļausim konferences darba kārtībā. Ceru, ka jūs izmantosiet šo iespēju, jo ar kibertelpu saistītie jautājumi ir vienlīdz svarīgi gan valstu valdībām, gan to iedzīvotājiem.

Jums ir iespēja uzdot jautājumus valdību, pilsoniskās sabiedrības un biznesa aprindu pārstāvjiem par globālā tīmekļa nākotni. Konferencē uzstāsies ASV valsts sekretāre Hilerija Klintone, Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, “Cisco” vecākais viceprezidents Breds Bostons, “Microsoft” viceprezidents Skots Čarnijs, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un citi.

Plašāku informāciju par konferenci un tās pieciem tematiem sk. www.fco.gov.uk/londoncyber

Līdzdalības iespējas

Tviterī: sūtiet savus jautājumus angļu valodā jau pirms konferences vai tās norises laikā. Vispārējiem jautājumiem pievienojiet #LondonCyber, citiem jautājumiem pievienojiet vienu no turpmāk minētajām norādēm atkarībā no temata, lai mēs jūsu jautājumu varētu nodot atbilstošajai diskusiju grupai: #social, #economic, #crime, #access, #security

Varat sekot jaunumiem un konferences norisei tiešsaistē @LondonCyber 

Facebook: varat doties uz Lielbritānijas ārlietu ministra lapu Facebook www.facebook.com/williamjhague un uzdot tur savu jautājumu angļu valodā.

Ja redzat, ka tāds jautājums jau ir uzdots, nospiediet like, lai mēs varētu uzzināt, kuri ir visbiežāk uzdotie jautājumi.

Autors ir Lielbritānijas ārlietu ministrs un Parlamenta deputāts