Uz valsts bankrota sliekšņa balansējošie grieķi gaida jauno taupības pasākumu vilni un gatavojas iespaidīgiem protestiem
Rēnajā, bet joprojām kaismīgajā rudens saulē Atēnu ielas izstaro savādas apslāpētas skumjas. Pēdējos mēnešus tās elpo šķiršanās, zaudējuma un klusas sakāves gaisu. Galvaspilsētu turpina pamest «vecās pasaules» viesi, kuri, šur tur piestrādājot, gadiem ilgi intensīvi baudīja bagātīgo Grieķijas sauli. «Es mīlu šo zemi, un man sāp sirds, bet vairs nav absolūti nekādu ilūziju, ka nākamajā ziemā spēšu savilkt kopā galus. Esmu nogurusi cīnīties par izdzīvošanu, vēlos stabilitāti un prognozējamību,» spriež vāciete Klaudija Rēberga (43), kas pēc trim nekustamo īpašumu kompānijā nostrādātiem gadiem pošas atpakaļ uz Berlīni.
Bet no pašiem grieķiem aizvien biežāk dzirdams: kurš gan šajos laikos grib būt Atē-nās? Tikai trakie, nezinošie un mēs, bezizvēles priekšā nostādītie. Ja vien ir kāda vieta kurp doties, tad – jo tālāk, jo labāk.
Aug nodokļi, rūk algas
Pat vēl nākamajā dienā pēc kārtējā sabiedriskā transporta darbinieku streika un valsts iestādēs strādājošo protestiem Sindarma laukumā pilsētas centrā ielās vēdī asaru gāzes paliekas. Kaķu dzīres pie pārpildītajām, smakojošajām miskastēm atgādina, ka atkritumu savācēju cīņa pret algas samazinājumu rit jau desmito dienu. Nākamais, šoreiz arodbiedrību organizētais, vispārējais 24 stundu streiks plānots jau pēc nedēļas. Dažādi streiki un protesti notiek ar apzinīgu regularitāti, godprātīgu centību un pat pienākuma apziņu, kurā visi iesaistītie – pārvadātāji, valsts sektorā strādājošie, policija un citi – pilda savu lomu kā uzveduma kārtējā cēlienā. Vienīgi nepamet sajūta, ka pašlaik tie ir kā nodeva grieķu mūžam dzīvajam revolucionārajam garam un it kā spītējot nepielūdzamajam liktenim, kas vairs nav pašu rokās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.