Dienu pēc Latvijas ārkārtas vēlēšanām Berlīnē notika kārtējās, kas vietējā likumdevējā iecēla bariņu pirātu. Tā sevi dēvē galēji brīvdomīgas demokrātijas piekritēju partija, ko izveidojuši digitālās pasaules iedzimtie. Varasvīri Berlīnē tāpēc nemainīsies, taču jaunās partijas parādīšanās ir saviļņojusi politikas procesu
Vai pie mums ārkārtas vēlēšanas nesušas ārkārtējus rezultātus? To rādīs jaunās valdības apstiprināšana, taču dažas lietas ir skaidras jau tagad.
Esam ieraudzījuši sen visu acu priekšā esošu noslēpumu – aptuveni piektā daļa no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem jau kuro sasaukumu pēc kārtas balso pēc viena, etniskā principa. Šoreiz «latviešu partiju» spēku samērs un zemā vēlētāju aktivitāte ir sakrituši tādā kombinācijā, kas šai piektdaļai ir ļāvusi kļūt par lielāko «frakciju» tūlīt aiz «nezinu, neesmu izlēmis» arvien augošās masas. Tas nozīmē, ka Saskaņas centram pirmo reizi Latvijas neatkarības vēsturē būtu jāuzņemas parlamentāra atbildība par saviem vārdiem un darbiem. Paradoksālā kārtā šo potenciālās atbildības ēru SC ir jāsāk ar savu nereālo pirmsvēlēšanu solījumu «uzmešanu», ko tā bez vilcināšanas ir izdarījusi jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas.
Vēlēšanu «zelta akcijas» turētājam Valdim Zatleram kopā vai atsevišķi ar Vienotību ir atbildība izlemt, ko ar šo vēsturisko iespēju darīt. Kārdinājumu ir daudz, lēmums nav vienkāršs. Šī noteikti ir reize, kad politikas process ir tikpat svarīgs kā rezultāts. Līdzīgi kā ar Berlīnes «pirātiem».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.