Ekonomists: Eksporta tirgu devums sāk noplakt

Vispārēju kāpumu nomaina arvien atšķirīgāka dinamika starp nozarēm 

Pamazām sāk īstenoties ārējās vides ietekme uz Latvijas ārējās tirdzniecības rādītājiem, kas norāda, ka nesen sasniegtās virsotnes ir pagātne un jaunu sasniegšanai būs nepieciešama cita pieeja un jauns kvalitatīvs lēciens, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.

Eksporta apjomu pieaugums jūlijā gada izteiksmē joprojām ir nozīmīgs – par 19,8%, kas ir pagājušā gada zemās bāzes dēļ un ar katru turpmāko mēnesi mazināsies, sacīja Gašpuitis. Tikmēr imports audzis straujāk – par 29,5%, kā dēļ jūlijā strauji pieaudzis tirdzniecības negatīvais saldo – 189 miljoni latu. Lielais importa rēķina pieaugums varētu būt saistīts ar gāzes importa kāpumu tuvojošās ziemas sezonas sakarā, piebilda Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka Latvijas eksporta apjomus lielā mērā ietekmē reeksports jeb preču tranzīta plūsma. Tā būs atkarīga no tālākās starptautiskās tirdzniecības aktivitātes un starpvalstu cīņas par tranzīta koridoriem rezultātiem.

Tomēr eksporta apjomi ir cieši vērtējami ar apstrādes rūpniecības noietu un apgrozījumu ārējos tirgos, sacīja ekonomists. Tie rāda, ka jūlijā gada laikā apstrādes rūpniecībā pieauga par 13,1%, ko noteica vietējā tirgus apgrozījuma kāpums par 16,9%, kamēr eksporta devums pamazām turpina rukt, jūlijā uzrādot 9% kāpumu.

“Jāsecina, ka vispārēju kāpumu nomaina arvien atšķirīgāka dinamika starp nozarēm, kas atkarīga gan no katras nozares konkurētspējas, tirgus nišas, gan arī tirgiem, kuros darbojas uzņēmumi. Turpmāk jārēķinās ar eksporta tirgus korekciju ietekmi, kas skars arī mūsu tālāko atkopšanās gaitu, bezdarbu utt. Galvenie eksportējošo uzņēmumu izaicinājumi būs esošo noietu tirgu saglabāšana pieaugošas konkurences apstākļos, iespējams produkcijas cenu samazinājums un tā ietekme uz apgrozījumu,” sacīja Gašpuitis.

Viņaprāt, tālākās prognozes ir sarežģītas, kas pakļautas nenoteiktībai par visas pasaules ekonomikas tālākas transformācijas iespējām. “Rezultāti būs atkarīgi arī no gūtajām mācībām un paveiktā krīzes laikā, kas noderēs, lai stātos pretī iespējamiem satricinājumiem,” piebilda Gašpuitis.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi 2010.gadā, Latvijas eksports audzis par 19,8%, sasniedzot 471,376 miljonus latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati par ārējo tirdzniecību faktiskajās cenās.

Savukārt imports jūlijā, salīdzinot ar 2010.gada septīto mēnesi, audzis par 29,5%, sasniedzot 660,169 miljonus latu.

Ārējās tirdzniecības negatīvā bilance jūlijā bijusi 188,793 miljoni latu, kas ir vairāk nekā jūnijā, kad ārējās tirdzniecības bilancē deficīts veidoja 100,4 miljonus latu, bet maijā – 99 miljonus latu. Pagājušā gada jūnijā ārējās tirdzniecības negatīvais saldo bija 116,1 miljons latu.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1,4%, bet gada laikā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 13,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.