Dzīves kūlenis ceļa bedrē • IR.lv

Dzīves kūlenis ceļa bedrē

3
Elgita ar dvīņiem Noasu un Eliasu.
Antra Ērgle

Avārijā uz ārkārtīgi bedrainā Grobiņas—Ventspils ceļa šopavasar salūza ne vien Elgitas Pollokas (31) roka, bet arī divdesmit gadu veidotā vijolnieces karjera. Viņa ir apņēmusies kļūt par pirmo šoferīti, kas liek valstij beidzot atbildēt par nolaistajiem ceļiem 

Kopš Lieldienu rīta viss Elgitas dzīvē ir mainījies. Nekas vairs nav tā, kā bija, viņa stāsta dienu pirms aizbraukšanas uz Vāciju savas vecmāmiņas namiņā Liepājā, kas trīs gadus bija viņas un abu astoņgadīgo dvīņu puiku mājas. Uz kreisās rokas redzamas divu operāciju pēdas, vēl dzīst lūzumi, plīsumi un mežģījumi. Kustības jāatjauno pamazām ar ilgstošiem, arī sāpīgiem vingrinājumiem.

«Es varu uzvārīt kafiju,» Elgita atbild uz jautājumu, ko jau spēj paveikt ar sabeigto roku. Tagad viņa izlēmusi kādu laiku padzīvot Vācijā — draugs Stefans strādās Drēzdenes filharmonijas orķestrī, viņa audzinās bērnus un rūpēsies par viņu izglītību. Noasam un Eliasam tur ir tēvs, vecvecāki un droša vide. «Es šeit netiktu galā. Būtu viena ar slimības pabalstu, bērniem, omammu un šo māju, kas katru dienu jākopj, jāpļauj zāle, ziemā jāšķūrē sniegs — nav reāli to pacelt,» Elgita ir apsvērusi visu.

Iebraucot Latvijā, sākas drudzis

Mazajā sabiedrībā viss griežas ap Elgitu — viņas uzmanību lūdz gan Noass un Eliass, rādot zīmējumus, samīļojot un smīdinot mammu, gan klēpja sunītis Viktors, mudinot paplosīties ar iemīļoto rotaļlietu. Vienīgi kaķis atturīgi piegrūž degunu saimnieces rokai. «Mamma spēlēs vijoli!» līksmi iesaucas puikas, kad Elgita pirms fotografēšanās instrumentu izņem no futrāļa. Un paši? Nē, Noass grib spēlēt futbolu, Eliass — kļūt par inženieri.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu