Zviedrs Larss Fredēns, pirmais Rietumu diplomāts Rīgā pēc 1940.gada, vienmēr atrodas vēstures karstajos punktos — deviņdesmito gadu sākumā Baltijā, tagad Ķīnā
Larss Fredēns Rīgā ieradās 1989.gadā un pieredzēja gan 4.maiju, gan barikādes, gan augusta puču un sekojošo neatkarības atjaunošanu.
Visi, kam ar viņu tolaik bija saskarsme, vienmēr atcerēsies viņa draudzīgo ieinteresētību par šeit notiekošo un rūpīgo smalkjūtību savu nebūt ne vienkāršo pienākumu izpildē. Taču viņa saites ar Baltiju nebeidzās pēc aizbraukšanas no Rīgas 1991.gadā, jo tūlīt pēc tam viņš kļuva par toreizējā Zviedrijas premjera Karla Bilta sevišķo padomdevēju Baltijas jautājumos. Par šo posmu savas un mūsu valsts dzīvē viņš 2006. gadā izdeva savu otro grāmatu par Baltijā pieredzēto, un tā tagad iznākusi arī latviski ar nosaukumu Atgriešanās. Zviedrijas drošības politika un Baltijas valstu atgūtās neatkarības pirmie gadi, 1991—1994.
Kāpēc jūs nolēmāt uzrakstīt šo grāmatu?
Grāmatas rakstīšana prasīja milzīgi daudz laika — gandrīz pārāk daudz, tā vairākus gadus pārņēma manu dzīvi. Abas grāmatas [par savu pieredzi Baltijā] uzrakstīju astoņu gadu laikā. [Tajos gados] es pavadīju divdesmit mēnešu, tikai rakstot, katru dienu, sākot no sešiem rītā līdz vēlam vakaram, nedarot neko citu. Pētot, pārbaudot faktus, rakstot un pārrakstot. Aiz šīm grāmatām ir ļoti pamatīga dokumentācija. Apmēram 10 000 dokumentu lappušu. Gandrīz visiem vēl aizvien tehniski ir noteikts slepenības statuss.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.