Digitālgeitā apsūdzētais Loze varēs izbraukt no valsts • IR.lv

Digitālgeitā apsūdzētais Loze varēs izbraukt no valsts

20
Digitālgeitā apsudzētais advokāts Jānis Loze. Foto: Nora Krevneva, F64

Tiesa atceļ advokātam iepriekš noteikto aizliegumu izbraukt no Latvijas 

Rīgas apgabaltiesa piektdien apmierināja tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētā advokāta Jāņa Lozes lūgumu par iepriekš piemērotā drošības līdzekļa – aizlieguma izbraukt no valsts – atcelšanu, aģentūrai BNS pastāstīja tiesā. 

Piektdien tiesas sēdē analoģiskus lūgumus izteica arī apsūdzētais Uldis Kokins, kā arī Jāņa Svārpstona un Andreja Zabecka aizstāvis Jānis Rozenbergs. Paredzēts, ka nākamajā tiesas sēdē 7.septembrī tiesa izlems, vai arī šiem apsūdzētajiem atcelt aizliegumu izbraukt no valsts. 

Nākamnedēļ tiesas sēdē iecerēts turpināt pratināt bijušo satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu, un, ja būs laiks, – sākt lasīt ārvalstu liecinieka Naidžela Fraja liecības. 

Jau vēstīts, ka 26.augustā tiesa atcēla aizliegumu izbraukt no valsts diviem šajā krimināllietā apsūdzētajiem ‒ Harijam Krongornam un Inārai Rudakai. 

Ziņots arī, ka iepriekš lietas izskatīšana uz vairākiem mēnešiem bija apturēta, jo vienam no apsūdzētajiem ‒ “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) bijušajam ģenerāldirektoram Mārim Pauderam ‒ tika noteikta tiesu psihiatriskā ekspertīze. 24.augustā tiesas sēdē tiesnesis Juris Stukāns informēja, ka ekspertīzē Pauders atzīts par pieskaitāmu, līdz ar to šķēršļu tālākai krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai nav. 

Kopš 2009.gada marta šajā krimināllietā tiek nopratināti liecinieki, kuru kopējais skaits ir aptuveni 120. Patlaban tiek uzklausīti tie liecinieki, kuri kādu iemeslu dēļ nav varējuši ierasties uz tiesu iepriekš, līdz ar to tuvākajā laikā liecinieku nopratināšana noslēgsies. Krimināllieta tiesā nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības to sāka izskatīt tikai 2009.gadā. 

Tajā apsūdzētas 20 personas – kompānijas “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” darbinieks Harijs Krongorns, “Digitālā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (DLRTC) bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde, bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, LVRTC bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, kā arī “Kempmayer Media Latvia” valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstsons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis. 

Apsūdzēti arī apsardzes kompānijas “Falck apsargs” bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis, Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, kompānijas “Interbaltija Invest” bijušais valdes loceklis Gints Bandēns, uzņēmējs Uldis Kokins, LVRTC bijušie valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins. 

Prokuratūra apsūdzības uzrādījusi arī advokātiem Mārtiņam Kvēpam un Jānim Lozem, kā arī Andra Šķēles bijušajam runasvīram Jurģim Liepniekam. 

Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. 

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst, turklāt liela daļa no viņiem pēc apsūdzības nolasīšanas apgalvoja, ka nesaprot, par ko viņiem inkriminēti noziedzīgie nodarījumi. 

Digitālās televīzijas krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī.

Komentāri (20)

dzintarz 02.09.2011. 17.15

Ja man būt’teikšana – es visus izlaistu no valsts. Bez tiesībām atgriezties.
Priekš kam tie mēsli vajadzīgi?

+2
0
Atbildēt

0

mary75 03.09.2011. 07.29

Kamēr mums te būs tāda tiesu sistēma, nav ko cerēt, ka te mazināsies korupcija.
Tiesa nepārprotami atrodas apsūdzēto pusē, izpilda katru to vēlmi, ļauj novilcināt procesu, izbraukt no valsts, utt.
Interesanti, par ko tāda labvēlība?
Ja nozagsi 100ls., sēdēsi, ja nozagsi miļjonus, nepārprotami izvairīsies no soda, jo pietiks naudas nopirkt visus.
Izskatās, Latvijas tiesnešu daļa nav pelnījusi ne tādas algas, ne tādu neatkarību, kas pārvērtusies par visatļautības un nesodamības sajūtu daudziem tiesnešiem.

+1
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu