20 gadus veca trauma • IR.lv

20 gadus veca trauma

3
Kaspars Zellis

Vēstures uzstādījumi, kas 80.gadu beigās veicināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, tagad sagādā sabiedrībai lielas problēmas 

Rīgas mēra Nila Ušakova priekšlikums nākamās Saeimas laikā vienoties par moratoriju likumdošanā un politiķu debatēs par jautājumiem, kas skar vēstures un etniskos jautājumus, bet atrisināt ekonomiskās problēmas, var vērtēt kā labi domātu, bet nepārdomātu iniciatīvu. 

Vēsture vienmēr ir bijusi viens no spēcīgākajiem politisko manipulāciju līdzekļiem. Atsaukšanās uz vēstures pieredzi, vēsturisko taisnīgumu vai netaisnību vienmēr ir spējusi mobilizēt sabiedrību kādu noteiktu politisko mērķu realizācijai. Atteikšanās no šo jautājumu aktualizācijas Latvijas priekšvēlēšanu kampaņās varētu šķist apsveicama, jo tādējādi partijām būtu jāpiedomā pie saviem sociālekonomiskajiem solījumiem, nevis vietā un nevietā jāatsaucas uz pagātnes netaisnībām. Iespējams, tas arī audzinātu Latvijas pilsoni domāt un analizēt plašāk politisko partiju piedāvājumus. Tomēr, lai panāktu šādu stāvokli, būtu nepieciešams atteikties, piemēram, arī no slavenību ievietošanas vēlēšanu listēs, dažādu fobiju izmantošanas, «melnā PR» un virknes citu priekšvēlēšanu kampaņu triku. Ja tas ir neiespējami, tad kādēļ atteikties no vēstures tēmu izmantošanas, ja citi manipulāciju veidi tiek atļauti? 

Tomēr sabiedrība nav tikai biznesa projekts, tās pamatā ir arī savs vēsturiskums, sava vēsturiskā apziņa, kas spēj konsolidēt, protams, arī šķirt, sabiedrību visdažādākajos tās līmeņos. Arī jebkura ideoloģija, selektīvi atlasot faktus, piedāvā savu pagātnes skatījuma variantu, turklāt šis skatījums kalpo arī par pamatu tām ideoloģiskajām nākotnes konstrukcijām, kas tiek piedāvātas sabiedrībai. Atteikšanās no vēsturiskuma politikā faktiski nozīmētu visu politisko spēku piespiedu deideoloģizāciju, kas varētu beigties arī ar politiskās sistēmas sabrukumu, jo arī tās pamatā ir vēsturiskums, sava politiskā mitoloģija. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu