Vai rīdzinieku domas kādam ir svarīgas? • IR.lv

Vai rīdzinieku domas kādam ir svarīgas?

33
Foto: Evelīna Ozola
Evelīna Ozola

Nez vai kāds vaicāja rīdzinieku viedokli par smilšu kalnu pie Ķīpsalas un karuseļiem Esplanādē

Kad jautāju rīdziniekiem, vai viņi var izstāstīt, kāpēc pie Ķīpsalas ik dienas jo lielāka aug smilšu kaudze, visi kā viens atbild: “Daugavas gultnes padziļināšana”.

Šonedēļ avīzēs lasu, ka nupat pieņemtie pretkaruseļu noteikumi tiek pamatoti ar vienmēr iedarbīgo “Rīgas vēsturiskais centrs” un, lai būtu dubultdroši, “UNESCO Pasaules mantojuma saraksts”. Jā, bet ko tas nozīmē?

Abos gadījumos atbildes skan profesionāli, bet ne jau tādā valodā cilvēki runā par savu pilsētu. Šādu sausu argumentāciju izplata spēki, kuru ietekme uz pilsētvidi ir nesalīdzināmi lielāka kā visiem Rīgas iedzīvotājiem kopā un kas nevēlas savus lēmumus izskaidrot.

Arī pilsētu ar padziļinātu ostu un skaistām vēsturiskām ēkām patiesībā darbina ieinteresēti, aktīvi iedzīvotāji, tāpēc tā nevar atļauties būt vienaldzīga pret viņu vēlmēm un viedokļiem, ieņemot stingrās rokas pozīciju. Komunikācijai starp lēmējiem un pilsētniekiem jābūt atklātai, draudzīgai un iesaistošai.

Tas nozīmē, ka vienošanās par publisku vietu piemērotāko izmantošanu ir jāpieņem iedzīvotājiem un pilsētai kopīgi, pat ja tas ir neērti Rīgas ostai vai Kultūras ministrijai.

Izšķirošs ir nevis vietas juridiskais piederības statuss, bet kā to uztver un lieto sabiedrība. Iepriekšējos upes padziļināšanas darbos pie Ķīpsalas izveidojušos pludmali aktīvi izmantoja tuvējās Pārdaugavas iedzīvotāji, un agrāk no turienes bija labi saskatāms otrs krasts. Tā bija viena no nedaudzajām vietām Rīgas centrā, kur ūdensmala bija plaša un ērti pieejama. Tagad neviens pat nezina, uz cik ilgu laiku smiltis tur novietotas, garām braucošajos autobusos tiek apspriestas dažādas sazvērestību teorijas, aug bezspēcības sajūta un vienaldzība.

Savukārt papildus aizliegumi Rīgas vēsturiskā centra lietošanā ir iznākums aprīlī Esplanādē notikušajai pretēju redzējumu sadursmei – publiska telpa kā dzīvīga vieta pret publisku telpu kā pieminekli. Atrakciju parka izskats un izvietojums aizvainoja Raiņa cienītāju gaumi, bet bērni un jaunieši spiegdami riņķoja karuseļos un vēlāk tika par to nokaunināti.

Kultūras ministrija un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nolēma, ka Rīgas “būtība un kvalitāte” ir noturēties UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Diemžēl gaumīgi atturīga publiskā telpa, kuru piepilda tikai kultūras institūcijas un pieminekļi, ir ideāls, kas realitātē darbojas reti. Cilvēku interesi ielās un laukumos daudz vairāk piesaista ēdiens, iepirkšanās, mūzika un citu cilvēku klātbūtne.

Mēs dzīvojam pilsētās, jo tās piedāvā izvēles – kādu darbu strādāt, ar ko satikties, uz kurieni iet. Izvēlēties ir vieglāk, ja ir pieejama informācija par notiekošo, bet izvēles iespēju ierobežošana vai atņemšana sanikno un atgrūž. Nav tikai vienas pareizās atbildes uz jautājumu par smilšu kaudzi vai karuseļiem pie Raiņa, nozīme ir viedokļiem. Mūsdienās starp tām pilsētām, kas nav strauji augošas, notiek sīva sacensība par iedzīvotāju piesaisti, un tās vairs neatļaujas uzspiest savus noteikumus. Jo izvēlēties var arī citu pilsētu.

Autore ir urbāniste – studējusi urbānismu Delftas Tehniskajā universitātē Nīderlandē

 

Komentāri (33)

aivarstraidass 05.08.2011. 17.01

Nupat Rīgas Domē Ušakovs pacēlis arī jautājumu par Dž.Dudajeva gatves pārdēvēšanu. Un iegansts minēts – iedzīvotāju “neviennozīmīgā attieksme”. Es arī esmu iedzīvotājs un mana attieksme ir viennozīmīgi PAR Dž.Dudajeva gatves nosaukuma paturēšanu. Rīgā var taisīt dažādus kompromisus – bet ja mēs sāksim te ieviest Krievijas pilsētu paražas (neiecietību pret “personām ar Kaukāza ārieni”) un veicināsim tādu šovinismu, kam ar Latvijā notiekošo nav nekāda sakara – tad tas ir taisns ceļš uz elli. Cik tālu SC partneri (Vienotā Krievija) ir tikuši ar etnisko jautājumu risināšanu, varēja redzēt 2010.g. decembrī Maskavā – sk. http://www.guardian.co.uk/world/2010/dec/19/spartak-moscow-race-riots-ultranationalist .

Sk. arī V.Zariņa rakstu par šo tēmu – http://www.inosmi.ru/baltic/20110804/172874799.html (oriģinālu sk. 3.augusta “Latvijas Avīzē”). Rīgai ir jābūt pilsētai, kur goda vietā ir iecietība – tostarp pret citu tautu un citu rasu cilvēkiem, pret citu tautu brīvības simboliem. Nevajag te taisīt otru Maskavu, kur “Spartaka” līdzjutēji sit čečenus vai otrādi – pilsoniskais miers un savstarpēja cieņa ir nepieciešams priekšnoteikums.

Protams, otrs priekšnosacījums pilsoniskajam mieram ir atturēšanās no nekontrolētas imigrācijas, kuras neizbēgamību daudzi it kā titulēti ekonomisti šobrīd aktīvi sludina. Tostarp “uzturēšanās atļauju tirgošana”.

+10
-1
Atbildēt

0

dzintarz 05.08.2011. 16.49

Vai rīdzinieku domas kādam ir svarīgas?
============
Svarīgas gan!
īpaši Rīgā koncentrēto Baltijas Kaŗa apgabala “atprisku-išaku domas”…

+7
0
Atbildēt

0

maruta_ludane 05.08.2011. 16.08

Manuprāt, kas attiecas uz Esplanādi un Līvu laukumu, tad tieši rīdzinieku aktīvā nostāja pret primitīvajām bezstila atrakcijām lika sarosīties KM, jo tiešī Rīgas mērs un pilsētas atbildīgās personas pilnīgi neņēma galvā pilsētnieku protestus.

+9
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu