Šī ir jau trešā nopietnā reize, kad BMX elites sportistam Mārim Gūtmanim (21) jācīnās par savu ķermeni. Šoreiz vissmagāk – limfoma, turklāt valsts neapmaksā pretvēža zāles. Par laimi sarosījās ne tikai tie, kuri turējuši par viņu īkšķus sacensībās
Vai, kā gribas braukt! Māris Gūtmanis paceļ gaisā savu sporta zirgu, melnu BMX ričuku ar Eiropas līderu komandas ONE Bicycles logo. Balts, šķembām nokaisīts ceļš Mārupē, Rīgas pievārtē, aizvijas tālumā. Tepat jau sākas lauki – aiz Gūtmaņu mājas logiem viļņo kaimiņu zemnieka kukurūza. Šķembām skrapstot, mašīnā pieripinās Māra draugs un konkurents sportā Toms Mankus – atvadīties pirms pasaules čempionāta Dānijā, Kopenhāgenā, kur sestdien sudrabu ieguva Māris Štrombergs.
Viņa vārdabrālis Gūtmanis, tiekoties pāris dienas pirms tam, nezināja, vai spēs šo sacīksti paskatīties televizorā. Viņam taču arī bija jāiziet uz starta Dānijā, bet puisis pašlaik spiests ievērot ārstu aizliegumu ne tikai piedalīties sacensībās, bet pat trenēties. Tomēr BMX pietrūkstot tik ļoti, ka viņš kādā vājuma brīdī datorā atvēris savu startu videoierakstus. Arī to brīdi, kad pērn sasniedza trešo labāko rezultātu čempionātā Eiropā.
Raudājis. Tad atkal nocietinājies. Jāsaņemas ir katru dienu: viņa slimība – Nehočkina limfoma – par sevi sāk atgādināt pat tīri fiziski. Divas nedēļas pēc pirmās ķīmijterapijas, tieši manas ciemošanās dienā sākuši krist mati. Māris noņem cepurīti un vieglāk nekā burkānu no vagas izrauj krietnu šķipsnu. Ķīmija iznīcina sliktās šūnas, bet paķer līdzi arī dažas labās, viņš skumji pasmaida. Nesāpot it nemaz. Grūtāk ir netrenēties, gaidīt un domāt par savu ķermeni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.