Kamēr likumi neprasa sirdij kaitīgo transtauku klātbūtni produktos atšifrēt, neesam no tiem pasargāti
Transtaukskābes – šo terminu saistībā ar mediju plaši atspoguļoto Selgas vafeļu skandālu tagad zina gandrīz ikviens. Dāņu profesora Stēna Stendera sensacionālā ziņa par Latvijā ražoto vafeļu neveselīgo pildījumu izraisīja īstu vētru, kura drīz gan vērsās pret pašu pieredzējušo pētnieku. Pēc ražotāja pārvaldnieka SIA NP Foods prasības pārbaudīt analīžu rezultātus izrādījās, ka prestižā dāņu laboratorija Eurofins Steins ir kļūdījusies. Mūsu vafelēs kaitīgās transtaukskābes veido nevis sākotnēji izziņotos 43,95%, bet «tikai» 8,89% no kopējā tauku daudzuma.
Šis skaitlis gan joprojām vairākkārt pārsniedz rādījumu, ko par veselībai kritisku atzinusi Dānija – pēc viņu normatīviem, 100 gramos tauku tikai 2% drīkst būt neveselīgie transtauki. Dati, ko fiksēja paša vafeļu ražotāja izvēlētā laboratorija, bija atšķirīgi – 1,55 gramu transtauku tika uzieti 100 gramos vafeļu, nevis 100 gramos no produktā esošajiem taukiem, tādējādi dāņu kritēriji joprojām bija pārsniegti. Taču pēc Latvijas likumiem viss ir kārtībā.
Kas ir transtauki?
Pirms Stēna Stendera ierašanās Rīgā sabiedrības vairākums nemaz nenojauta, ka populārajās vafelēs ir viela, par kuru autoritatīvi pētnieki atzinuši – lietota lielos daudzumos, tā būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Latvijā nav spēkā prasība produktu aprakstā atsevišķi minēt transtaukus. «Ja uz ražotājam piegādātās izejvielas iepakojuma rakstīts, piemēram, tikai «palmu eļļas tauki», viņam ir visas tiesības «neiet dziļumā»,» skaidro Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.