Eirozonas šausmene • IR.lv

Eirozonas šausmene

3
Pauls Raudseps

Pasaules finanšu tirgos spriedze aug, bet Latvija vēl saglabā labo slavu

Pēdējo 18 mēnešu centieni glābt eirozonu ir perfekts piemērs, kā nevajag rīkoties krīzes laikā. Kad sākas krīze, vadītājiem ir ātri jāizstrādā skaidrs plāns, vienoti pie tā jāturas un jānodrošina, lai krīzes pārvarēšanai jau pašā sākumā tiek piešķirts neapšaubāms, varbūt pat pārmērīgs līdzekļu apjoms. 

Latvijas sekmes finanšu krīzes pārvarēšanā lielā mērā sasniegtas, pateicoties spējai noteikt skaidrus mērķus – lata kursa saglabāšana un Māstrihtas kritēriju panākšana 2012.gadā -, lielajam atbalsta apjomam no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, kā arī spējai jau pirmajā krīzes gadā veikt milzīgu budžeta konsolidāciju – 9,6% no IKP. Politiskā vienotība gan nav bijusi tik spēcīga, tās trūkums izraisīja paniku 2009.gada jūnijā budžeta grozījumu pieņemšanas laikā. Tomēr fiskālās un monetārās politikas veidotāji – ministru prezidenti, finanšu ministri, Latvijas Bankas vadība – izrādījuši apņēmību turēties pie noteiktās stratēģijas, un tas ir devis rezultātus.

Savukārt Eiropas līderi ir nemitīgi mainījuši nostāju, kašķējušies un katru krīzes saasinājumu centušies apārstēt «pa lēto», piešķirdami tieši tik daudz līdzekļu, lai tirgos radītu pārliecību, ka ar to, visticamāk, nepietiks. Un tā, pēc labākajām šausmu filmu klišejām, pēc katra eirozonas vadītāju kārtējā paziņojuma, ka krīzes briesmonis beidzot ir beigts un nobērēts, tas atkal izsvempjas no kapa vēl lielāks un draudīgāks.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu