Es neuzņemtos šo gaļasmašīnu, ja nenovērtētu savas izredzes tikt ievēlētam, saka ZZS izvirzītais prezidenta kandidāts Andris Bērziņš (66)
Ar Andri Bērziņu tiekamies viņa kabinetā Saeimas Tautsaimniecības komisijā, un prezidenta kandidāts sāk ar joku – ārzemju viesiem sakot, ka telpa ir tik maza, cik pašlaik Latvijas tautsaimniecība. Skaidrs, ka viņš pieradis pie plašāka vēriena un nopietni tēmē šauro kabinetu nomainīt pret pils apartamentiem. Saruna ieilgst, gari vārdu plūdi mijas ar ļoti precīzām un atklātām atbildēm, pirms kurām Bērziņš gan vairākkārt nosaka: tas nav rakstīšanai. Intervijas izvērsto versiju lasiet šeit.
Kāpēc uzskatāt, ka esat labs kandidāts?
Viennozīmīgu atbildi ir grūti iedot. Sāku to putru vārīt 1990.gadā, balsojot par neatkarību. Tagad 20 gadu periodā iznākums ir pretējs gaidītajam. Tas ir gandrīz ceļš uz nekurieni. Ja to nesāks mainīt, pēc 20 gadiem vairs nebūs jāspriež par Latvijas nākotni. Tā ir mana iekšējā pārliecība, tur nav nekā politiska vai tā, kā viena daļa uzskata – kāds mani bīda, lai kādam kaut ko izdarītu. Savu dzīvi esmu nodzīvojis, balstīdamies uz sevi.
Tad kāpēc jūs esat labs prezidenta kandidāts?
Tagad Latvijai ir pilnīgi nepieciešams, ka notiek līdzsvarota attīstība – vispirms cilvēkam, tad ģimenei un tad tikai valstij. Visu laiku tas tiek būvēts no trīsstūra otra gala. Eiropas mazajās attīstītajās valstīs filozofija ir tāda, ka pirmais ir cilvēks – ja tu par sevi nerūpēsies, tad būsi no valsts vai kāda cita atkarīgs. Izejot no tā, mums ir pilnīgi jāpārgriež tā pieeja. Mēs grimstam, ja iesim pēc [līdzšinējā] modeļa, tad [diez vai] 2030.gadā kāds te gar mežmalu staigās, būs lielais klusums. Būtībā jāmēģina veicināt, lai cilvēks maina savus paradumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.