Atkal atskan trauksme eirozonā un bažas par pasaules ekonomikas izaugsmi
Kamēr Latvijas sabiedrisko diskusiju telpu pilnīgi pārņemušas ap Valsts prezidenta vēlēšanām sapītās Jēkaba ielas intrigas, radot neskaidrību par valsts turpmāko politisko kursu, tautsaimniecībā pagājušā gada straujā atkopšanās no krīzes ir piebremzējusies un nākotne vairs neizskatās tik rožaina, kā tas bija pat pirms mēneša vai diviem.
Ekonomisko procesu vērotājiem aptumšojās vaigs, kad maija pirmajā pusē kļuva zināms Latvijas iekšzemes kopprodukta 2011.gada pirmā ceturkšņa ātrais novērtējums. Medijos tas lielu uzmanību neizraisīja, jo 3,4% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, varētu šķist dabisks turpinājums jau kādu laiku vērotajai ekonomikas izaugsmei.
Par nelaimi, it kā mēreni pozitīvais skaitlis faktiski slēpj sevī satraucošu faktu, ka, salīdzinot ar iepriekšējo, 2010.gada pēdējo ceturksni, ekonomika faktiski nav augusi – IKP palielinājies tikai par 0,2%. Tas ir ievērojami mazāk nekā pagājušajā gadā, kad IKP auga vidēji par 0,9% ceturksnī. Tiesa, šie skaitļi ir tikai Centrālās statistikas pārvaldes ātrais vērtējums, jūnijā precizētie dati varētu būt lielāki, tomēr nav gaidāms, ka korekcija būs tik nozīmīga, lai būtiski samazinātu vilšanos par pirmā ceturkšņa datiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.