No Ukrainas ieradies Rīgā studēt, Leonīds Esterkins (56) te «aizķērās» un pēc neatkarības atgūšanas izveidoja Rietumu banku, kas drīz iekļuva lielāko piecniekā, brīnumaini pārdzīvoja Krievijas krīzi un pēc Parex grimšanas izrāvusies starp līderiem Krievijas klientu piesaistē
Latvijā ir redzēti interesantāki, bagātāki un ambiciozāki baņķieri nekā Rietumu bankas lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins, taču – ak, tu neraža! – viņi asos pagriezienos ir ielidojuši grāvī. Banku sektorā ir svarīgi zināt savu vietu un par katru cenu nedzīties pakaļ līderiem, ja pats tāds neesi. Par Esterkinu mēdz teikt – labāk būt gudram, nevis pārgudram, jo tad ir mazāks risks saslimt ar zvaigžņu slimību. Ar to Esterkins tiešām nesirgst, jo atšķirībā no vairākiem redzamiem Latvijas miljonāru saraksta personāžiem gadiem cītīgi izvairās no publicitātes.
Esterkina oficiālā biogrāfija līdz brīdim, kad viņš 1992.gadā kopā ar Arkādiju Suharenko un Anatoliju Levinu izveidoja Rietumu banku, ir viens liels baltais plankums. Proti, viņš pabeidza Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti 1978.gadā. Kas notika pēc tam, nezina pat žurnālists Lato Lapsa, kas jau vairākus gadus veido Latvijas bagātāko ļaužu topu. Padsmit gadu vēlāk – 1992.gadā – Esterkins ir jau bankas viceprezidents un, pēc ekspertu vērtējuma, ieguldījis tajā aptuveni septiņus miljonus latu.
Daži zinoši cilvēki spēj pievienot vēl pa kādai detaļai šajā skopajā stāstā. Esterkins no Ukrainas pilsētas Nikolajevas ieradies Rīgā padomju laikos, lai studētu. Kopš padomijā sākās kooperatīvu ēra, nākamais baņķieris ir nodarbojies ar daudz ko – tajā skaitā, kā runā, tirgojis audumus veikalā Vesetas ielā. Vēlāk šajā vietā tika atvērta bankas filiāle. Šī informācija ir neoficiāla, jo pats Esterkins nekad nav publiski stāstījis par to, kā nopelnīja savu pirmo miljonu. Tāpat arī par pārējiem. Šā raksta gatavošanas laikā Esterkins ar preses sekretāra starpniecību pieļāva intervijas iespēju (tā būtu pirmā, ko viņš sniedzis), tomēr vēlāk atteicās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.