Interese par darbu Vācijā nenozīmē masveida emigrāciju • IR.lv

Interese par darbu Vācijā nenozīmē masveida emigrāciju

22
Foto: Gundega Šķēla
Gundega Šķēla

Aptaujātie aizbraucēji Vācijā strādājuši jau pirms darba tirgus atvēršanas

Sabiedrībā kultivētais priekšstats par latviešu masveida izbraukšanu uz Vāciju līdz ar 1.maijā notikušo darba tirgus atvēršanu jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir pārspīlēts. Eksperti norāda, ka Vācijas darba tirgus atvēršana nav vienīgais iemesls, kāpēc palielinājusies interese par konkrēto valsti.

3.maija rītā no Rīgas Starptautiskās autoostas izbrauca divi autobusi, kuru galamērķis ir Vācija (Rīga-Štutgarte, Rīga-Ulma). Lai gan visas 152 transportlīdzekļu vietas bija aizņemtas un daļā no tām apsēdās cilvēki, kuri dodas strādāt, lielākoties aptaujātie Vācijā apciemos draugus vai radiniekus.

Autoostā sastaptie cilvēki, kuri uz Vāciju tomēr dosies strādāt, apgalvo, ka šis brauciens nav pirmais, jo jau iepriekš Vācijā ir strādāts. Piemēram, Sanita no Ropažiem, kura Vācijā strādās loģistikas centrā min, ka pirms jaunā gada bijusi aizvietot draudzeni no Latvijas. Arī Jānis no Ventspils norāda, ka jau pirms gada strādājis Vācijā, celtniecības jomā.

Noteikta daļa Latvijas emigrantu došanos strādāt uz citu valsti izvēlas kā īstermiņa stratēģiju, un, atjaunojoties izaugsmei, atgriezīsies dzīvot un strādāt Latvijā, Gētes Institūta interneta platfomas publikācijā norādījis Latvijas Universitātes (LU) docents Ivars Ījabs. LU docents min, ka “cilvēki, kuri darba meklējumos dodas projām no Latvijas, ilgtermiņā raugoties, var paaugstināt Latvijas konkurētspēju.” Tomēr ne Sanitai, ne viņas draudzenei, arī Jānim biļete atpakaļ ceļam uz Latviju nav iegādāta un atgriešanās datums nav noteikts. Savukārt šoferis Jurijs (apmēram 10 gadu pieredze starptautiskajos pārvadājumos) sacīja: “Vienīgais, ko varu pateikt, ka autobusi uz turieni iet pilni, bet atpakaļ – pustukši.”

Salīdzinot ar pagājušo, šī gada pirmajos četros mēnešos pārdoto “Ecolines” biļešu skaits Vācijas maršrutos (abos virzienos) ir pieaudzis par vidēji 40 %, Ir.lv informēja SIA „Norma-A” Ecolines Attīstības un investīciju nodaļas vadītāja Jūlija Staševska. Tomēr Staševska nevarot apgalvot, ka pieaugušo pasažieru plūsmu “Ecolines” reisos būtu manāmi ietekmējusi tikai Vācijas darba tirgus atvēršana.

Kā iemeslu pieaugošajai pasažieru plūsmai uz Vāciju Staševska norāda pieprasījuma pieauguma tendences, kas bija jūtamas jau 2010 gadā. Tāpat Staševska min, ka laika periods no aprīļa līdz augustam parasti ir svētku un atvaļinājumu laiks. Staševska informē, ka pirmos secinājumus par Vācijas darba tirgus atvēršana ietekmi uz Latvijas pasažieru skaita palielināšanos varēs izdarīt tad, kad būs pagājuši aptuveni 5-6 mēneši.

Attiecībā uz aviokompānijām, Vācijas maršruts ir ar labiem rezultātiem, Ir.lv informēja “airBaltic” korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Vanags uzsver, ka pieaugošo interesi par Vāciju kā galamērķi vienozīmīgi nevar attiecināt tikai uz darba tirgus atvēršanu, jo, iekāpjot lidmašīnā, pasažieriem netiek jautāts, kāpēc viņš vai viņa dodas prom. Vanags norāda, ka konkrēti biļešu pārdošanas rādītāji tiks apkopoti un publiskoti jūnija otrajā nedēļā, tad skaidri varēs pateikt, vai biļešu tirdzniecība uz Vāciju ir palielinājusies, vai nē.

Lai gan interese par Vāciju kā galamērķi ir palielinājusies, aviosabiedrība “airBaltic” par papildu reisu izveidi uz Vāciju pašlaik nedomā, norāda Jānis Vanags. Savukārt SIA „Norma-A” Ecolines no Rīgas uz Vāciju veic 18 reisus nedēļā, un to skaits tiks palielināts, iestājoties vasaras sezonai, norāda Staševska. Turklāt, sākot ar maiju, SIA „Norma-A” Ecolines atklāj jaunu reisu uz Dāniju, papildus maršrutā iekļaujot pilsētas arī Vācijas ziemeļos.

Tātad, interese par Vācijas darba tirgus atvēršanu ir palielinājusies, bet tas nenozīmē, ka cilvēki pašlaik masveidā izbrauc no valsts. Intereses pieauguma iemesli ir ne tikai darba tirgus atvēršana, bet jau iepriekšējos gados pieaugošās pieprasījuma tendeces un atvaļinājumu, brīvdienu laiks, kas tiek izmantots, lai apciemotu draugus un radus. Bez tam, ne autobusu pārvadājumu uzņēmumā strādājošajiem, nedz aviosabiedrībām nav zināmi cilvēku aizbraukšanas iemesli. Savukārt Ir.lv aptaujātie aizbraucēji Vācijā strādājuši jau pirms darba tirgus atvēršanas.

Komentāri (22)

Ieva 11.05.2011. 12.30

Izmeklējos kādu statistiku, kas raksturo aizbraucēju vecumu,dzimumu, ģimenes stāvokli, izglītības līmeni, iepriekšējo dzīves vietu. Drusku ir Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā http://www.csb.gov.lv/notikumi/par-iedzivotaju-migracijas-aktualajam-tendencem-2010gada-31946.html, bet izpratni par to, kas tad pārsvarā ir tie, kas brauc prom, tie nedod. Redzētie piedāvājumi- sezonas strādnieki, celtnieki, apteksnes, noliktavas strādnieki itkā saka, ka pārsvarā ir vajadzīgi melnstrādnieki. Nupat izskanējušais Skandināvu pieprasījums slēgt Baltijas robežas, lai novērstu noziedzības emigrāciju, itkā raksturo citu kategoriju- kriminālos elementus. Manu paziņu lokā aizbraukuši pārsvarā ir tie, kam nav ,vai ir slikta izglītība, tie ir aizbraukuši darīt melnos darbus. Ir arī bērnu studiju biedri, bet nupat par vairākiem dzirdu, ka atgriežas. Tas viss ir tā subjektīvi, cik saprotu nav neviena pētījuma , kas objektīvi saliktu aizbraucējus par paluktiņiem, mūsu un arī mediju izpratne balstās uz principa- viena tante teica- nu labi ne tante, bet paziņas, un paziņu paziņas..
Mediji savukārt dzied skaistā korītī, nabadziņi aizbrauc, nabadziņi, cik viņiem grūti, ko nu tagad darīsim… kas svārstīgajiem dod papildu stimulu to darīt. Mediji ir pataisījuši aizbraucējus par varoņiem, kaut gan īstenībā viņi ir dezertieri.

A par Vāciju – valoda tur tiešām ir svarīga. Tā kā skola vairs standartā to nemāca, tad vācu valodas zināšanas ir tikai tiem, kas ir spējīgi un ir motivēti to iemācīties. Tie savukārt nesapas ar melno darbu darītāju kategoriju, kuriem ar to skološanos ir bijis švaki.

Esmu pietiekami zinošs par IT sfēru- to, kuri daudzi piesauc kā vienu no nozarēm , kas aizsūks Latvijas prātus. Zinu aizbraucējus, dažus, divi no tiem ir nelatvieši, viens latvietis. IT nozarē, īstenība pasaule ir bijusi vaļā visu laiku, darbs, it sevišķi Latvijā, pat spar sevi ir internacionāls, jeb darba vide, paņēmieni ir tādi paši gan Latvijā gan US, UK, gan Vācijā. Tāpēc 1. maijs šai sfērā ir maznozīmīgs.

Bet – kā jau rakstīju, mani apsvērumi, tāpat kā jūsu, ir subjektīvi. Vajag statistiku , lai argumentēti runātu.
Varbūt kāds zin, kur tāda ir?

+1
0
Atbildēt

0

Elizabete Visokoborska 18.04.2020. 18.48

https://poisk.vid.ru/?p=10&view=letter&id=2756221&id_people=5879072
Мама погибла в 2019 году.. ищу отца которого никогда не видел. Знаю что его родители живут в Германии.

0
0
Atbildēt

0

Andris 11.05.2011. 12.59

Ja autobusi uz turieni iet pilni, bet atpakaļ pustukši, tas nenozīmē, ka cilvēki palika strādāt. Man nesen divi radi ar autobusu aizbrauca līdz Berlīnei, lai nopirktu tur lietotu auto. Skaidrs ka atpakaļ vini atgriezās ar nopirkto mašīnu, nevis ar autobusu.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu