Pasaules finanšu tirgi nākotnē kļūs par jauno «valūtas fondu»
Starptautiskā aizdevumu programma Latvijā ir iegājusi finiša taisnē – atlicis tikai veiksmīgi sastādīt 2012.gada budžetu ar deficītu zem 3%, un visas pazīmes liecina, ka tas būs iespējams. Tad Latvija būs izpildījusi visas starptautisko aizdevēju prasības, turklāt izskatās, ka no sākotnēji aizdevēju atvēlētajiem 7,5 miljardiem eiro vajadzīgi būs bijuši 4,4 miljardi (3,1 miljards latu) jeb 60%. Taču pat tad, kad Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvji vairs neskatīsies valdībai pār plecu, parāds, kuru Latvija ir uzņēmusies, lai glābtu budžetu no pilnīga sabrukuma krīzes laikā, turpinās mest ēnu pār valsts finansēm.
Latvijas parāda pieaugums šajos gados un arī tā lielums nav nekas pasaulē nepieredzēts. Somijas valsts parāds pēc 90.gadu sākumā piedzīvotās finanšu krīzes pieauga vairāk nekā pašlaik Latvijā – 1985.gadā tas bija tikai 6% no IKP, bet pēc krīzes bija uzblīdis līdz nepilniem 57% no IKP 1995.gadā. Kā proporcija no iekšzemes kopprodukta Latvijas parāds (patlaban nedaudz vairāk par 40% no IKP) ne tikai iekļaujas ES Māstrihtas kritērijos noteiktajos 60%, bet ir tikai aptuveni puse no Rietumeiropas valstu vidējā līmeņa, kas pārsniedz 80%.
Valstīm ir priekšrocība, ka no tām nekad negaida pilnīgu parādu atmaksu, tās regulāri «pārfinansējas», no jauna aizņemoties naudu finanšu tirgos, lai nomaksātu vecos parādus. Arī Latvija plāno tā darīt gan šogad, gan turpmākajos gados, lai atmaksātu no aizdevējiem saņemto naudu un segtu arī iekšējā tirgū pārdotās valsts parādzīmes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.