Divi vienā ir lipīgs mārketinga triks un ērta lietu kārtība. Taupa laiku un citus svarīgus resursus
Protams, kādā prāta nostūrī vīd aizdomas, ka parocīgais savienojums kaut ko arī atņem. Ka varbūt tajā «vienā» ir nevis pilni «divi», bet pusotrs vai 1,8, jo pieslīpējot kāda skaida no katras puses ir jānoņem.
Bet ir reizes, kad nav nekādas pieslīpēšanās, kad pieredzes veselums pēkšņi top no šķietami nesavienojamām lietām – tās turpinās katra par sevi, bet tomēr ir arī kopā. Lieldienas ir tāda neticamas apvienošanās reize. Nāve savienojas ar dzīvību tādā veidā, ka par to ir iespējams pateikties un svinēt. Turklāt šis pārsteidzošais «divi vienā» dāvina arī spēju saredzēt, ka daudzas lietas, kas pirmajā brīdī šķiet «viens», patiesībā ir puse no kāda pāra.
Rīgā, Ķīpsalā, mīt sievietes, kuras tādu «divi vienā» pārsteigumu burtiski izdzīvo ikdienā. Tās ir klostermāsas, kas pa dienu strādā algotu darbu skolā vai prokuratūrā, bet vakaros atgriežas garīgajā kopienā. «Ar vienu kāju aukstā, ar otru karstā ūdenī,» raksturo māsa Inese. Kā sauc to pāri, kas rodas šajā kontrastdušā? Kalpošana. Mīlestība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.