No 11. līdz 19. aprīlim notiks jau par tradīciju kļuvušie gadskārtējie baleta svētki – Starptautiskais Baltijas baleta festivāls.
Starptautiskais Baltijas baleta festivālss šogad skatītājus priecēs jau sešpadsmito reizi un piedāvās daudzveidīgu un bagātīgu baleta un deju uzvedumu koncertprogrammu dažādu stilu piekritējiem, pulcinot zvaigznes no visas pasaules un ļaujot dejas cienītājiem baudīt pasaules līmeņa uzvedumus no klasikas līdz avangardam. Festivālu papildinās arī deju tematikai veltītas izstādes.
“Esmu gandarīta, ka jau sešpadsmito gadu pēc kārtas kā ikkatru pavasari norisināsies Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, kas ļaus uz mirkli apstāties un novērtēt deju talantus un leģendas, kā arī ļauties emocijām mums apkārt – kaislībām, temperamentam, karstasinīgumam, grācijai, ko plastiski un izsmalcināti spēj attēlot kustību māksla,” teic festivāla direktore Lita Beiris.
Šogad festivāla galvenie atbalstītāji ir Rīgas Brīvostas Pārvalde, „Latvijas Mobilais Telefons“ un „Kolonna“. Šodien finansiāla atbalsta meklējumi ir kļuvuši dauz grūtāki nekā tas bijis iepriekšējos gados, tāpēc festivāla organizatori ir ļoti pateicīgi ikvienam atbalstītājam un jo sevišķi festivāla ilggadējiem sadarbības partneriem.
Par neiztrūkstošu tradīciju ir kļuvis festivāla atklāšanas koncerts Rīgas Dzelzceļa stacijā. Tas notiks 11.aprīlī un būs skatāms ikvienam interesentam un ļaus ikdienišķā, bet vienlaikus neparastā vidē baudīt dejas un mūzikas valdzinājumu. Atklāšanas koncerta dalībnieki un programma tiks izziņota atsevišķi.
12.aprīlī Nacionālās operas Jaunajā zālē Igaunijas teātra Vanemuine baleta izrāde „Kazanova” ievadīs festivālu. Dejotāju jutekliskums un viņu emociju krāsu gamma liks skatītājiem sapņot vēl un vēl un tiekties pēc skaistā, sagādājot izcilu baudījumu gan acij, gan ausij, klātienē pašiem fiziski sajust dejotājus curstrāvojošo enerģiju un ļauties neapturamajam, neiegrožotajam iestudējuma mūzikas ritmam. Tā būs lieliska iespēja šo jauniestudējumu redzēt Rīgā tikai mēnesi pēc tā pirmizrādes Tartu, Igaunijā.
Beļģu horeogrāfs un Briseles baleta mākslinieciskais vadītājs Deivids Zonnenbluks (David Sonnenbluck) ir ne tikai iestudējuma horeogrāfs, bet arī „Kazanovas“ skatuves noformējuma autors, baleta muzikālais noformētājs (Mocarts, Vivaldi, Typsi un tradicionālā arābu mūzika) un ir līdzdarbojies pie kostīmu tapšanas.
„Vienmēr ir interesanti ieraudzīt savu baletu kādā citā valstī un citu dejotāju izpidījumā. Tas vienmēr ir izaicinājums – gan māksliniekiem, gan man pašam. Kāpēc „Kazanova“? Es izlasīju grāmatu, un šis stāsts mani aizrāva tik ļoti, ka man radās vēlēšanās izveidot par to baleta izrādi. Turklāt visi zin, kas bija Kazanova. Vismaz kau ko par viņu. Iestudējums balansē kaut kur pa vidu starp baletu un šovu. Daudzas lietas ir tehniski ļoti sarežģītas, bet mūzika un tērpi pārvērš to par īstu šovu“ – tā par savu iestudējumu stāsta Deivids Zonnenbluks.
Jau otro reizi festivālā 13.aprīlī Kongresu namā notiks Rīgas deju maratons, kas ir unikāls daudzu deju studiju, tautas deju ansambļu, deju grupu, baleta studiju priekšnesumu apvienojums – laikā, telpā un stilā atšķirīgi deju uzvedumi, kas skatītājam ļaus piedzīvot dažādu sajūtu gammu.
Viens no spilgtākajiem notikumiem būs Spānijas deju grupas Nuevo Ballet Espanol uzstāšanās, kas 2009. gada baleta festivālā guva nedalītu skatītāju sajūsmu un simpātijas. Tādēļ šī grupa, kas ir viena no labākajām spāņu un flamenko dejas kompānijām Spānijā, šogad atkārtoti uzstāsies Latvijā un 17.aprīlī Rīgas Kongresu namā, kā arī 18.aprīlī Preiļu novada Kultūtras centrā sniegs iespēju skatītājiem novērtēt jaunu, dinamisku flamenko šovu Cambio De Tercio, kurā mūsdienu deja ir cieši savīta ar spāņu flamenko tradīcijām.
Vēl viens pārsteigums – festivāla ietvaros būs iespēja gūt netradicionalu ieskatu par cilvēka ķermeņa plastiskajiem izteiksmes līdzekļiem. 18.aprīlī Dailes teātrī uz mazās skatuves tiks izrādīts Taņas Bindes radošās laboratorijas priekšnesums Yoga – mala jogas centra Bindu un Skolēnu pils bērnu jogas grupas Bindu sniegumā, ļaujot mums paplašināt priekšstatu par cilvēka ķermeņa izteiksmīgumu, inteliģenci, garīgumu un dievišķīgumu.
„Joga ļauj pārvarēt bailes un atbrīvot tās ķermeņa daļas, kas prātam šķiet, ir mazkustīgas. Ar jogas palīdzību iespējams izdarīt kustības – lēcienus vai akrobātikas paņēmienus, ko prāts deklarē kā neiespējamus. Un joga ir saruna ar savu ķermeni, tā iepazīšana, kas, manuprāt, ir dejotāja ikdienas galvenais uzdevums. Gan festivāla dalībniekiem, gan skatītājiem šis priekšnesums varētu būt iedvesmas avots – gan mākslai, gan dzīvei.“ – tā Tatjana Binde.
19.aprīlī festivāla prestižākajā un gaidītākajā notikumā – Gala koncertā – Latvijas Nacionālajā operā klasisko un laikmetīgo deju izdejos baleta zvaigznes no Korejas, Ķīnas, Grūzijas, Polijas, Turcijas, Ukrainas, Latvijas un citām valstīm.
Galā koncertā, kurā tiešā nozīmē īstenojas Festivāla moto No klasikas līdz avangardam, esam ieplānojuši Starptautisku Baleta konkursu laureātu uzstāšanos uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, koncerta dalībnieki izpildīs vienu klasiskā baleta fragmentu un vienu mūsdienu dejas priekšnesumu.
Festivālā pirmo reizi piedalīsies 2010.gada divu starptautisku konkursu sudraba un zelta medaļu laureāti no Korejas – Ji Young Chae un Ki Min Kim, kuri šobrīd ir Seulas Nacionālā baleta mākslinieki. Dalību apstiprinājis Vīnē dzīvojošais turku dejotājs un horeogrāfs Ziya Azazi. Pirmo reizi arī esam saņēmuši Ķīnas Pekinas Deju akadēmijas piekrišanu 4 studentu – mākslinieku trupas līdzdalībai Festivāla Gala koncertā. No Polijas Varšavas baleta un Ukrainas Kijevas baleta Galā koncertā piedalīsies vadošo solistu pāri, kā arī Latvijas dejotāji.
Šogad festivālu bagātinās vairākas dejas tematikai veltītas izstādes. Tā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 14.aprīļa būs iespēja apmeklēt mākslinieka Ērika Dzeņa (Kanāda) zīmējumu izstādi, no 18.aprīļa galerijā Pegazs – Elizabetes Melbārzdes gleznu izstādi „Kustību ģeometrija“, bet Mārim Liepam veltīto izstādi vienīcā „Hotel de Rīga“ varēs apskatīt no 15.aprīļa.
Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties „Biļešu Servisa“, „Biļešu Paradīzes“ tirdzniecības vietās un LNO kasēs, kā arī pasākumu norises vietās un internetā.
Komentāri (5)