Pienācis laiks plašākam skatījumam • IR.lv

Pienācis laiks plašākam skatījumam

20
foto Jānis Saliņš/f64
Askolds Rodins

Saeimā atvērts pilsonības likums

Ceturtdien Saeima apbrīnojamā vienprātība (nevienas balss pret vai atturējušās) konceptuāli pirmajā lasījumā akceptēja frakcijas “Vienotība” piedāvātos grozījumus Pilsonības likumā, kas paplašinās iespēju iegūt dubultpilsonību un krietni atvieglos pilsonības iegūšanu Latvijas nepilsoņu bērniem.

Patreizējais Latvijas Pilsonības likums nosaka, ka Latvijas pilsoņi nevar vienlaikus būt arī citas valsts pilsoņi. Bija izdarīts izņēmums – II pasaules kara laikā no Latvijas uz Rietumiem emigrējušie cilvēki un viņu pēcnācēji, taču ar piebildi, ja viņi reģistrējušies kā Latvijas pilsoņi līdz 1995.gada 1.jūlijam. Šis saspiestais termiņš atstāja “aiz borta” daudzus cilvēkus, kas būtu vēlējušies bez savas mītnes zemes pilsonības iegūt arī Latvijas pilsonību.

Latvijas pilsoņu loka paplašināšana, pieļaujot dubultpilsonību, aktualizējas pēc Latvijas pievienošanās Eiroatlantiskajām struktūrām, it īpaši pēc tam, kad sākās darbaspēka brīva pārvietošanās.

Vai nu Latvijas, vai citas valsts pilsonība – un bez variantiem – tā patiešām ir anahroniska nostādne. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka reālā dzīve ir krietni sarežģītāka. Laulības ar citu valstu pilsoņiem, šajās laulībās dzimušo bērnu statuss, mītnes zemes pilsonības pieņemšana. Latvijas valsts zaudēja daudzus savus piederīgos, jo pastāvēja kategoriskā nostādne, ka cilvēkam drīkst būt tikai vienas valsts pilsonība. Ne jau aiz labas dzīves cilvēki devās strādāt uz ārzemēm – un ne jau tos labāk atalgotos un prestižākos darbus.

Dubultpilsonības iegūšanas iespēja nozīmē, ka darba meklējumos emigrējušie Latvijas pilsoņi valstij nav atgriezts rieciens. Saikne ar mājās palikušajiem tuviniekiem ir pašsaprotama lieta, saikne ar valsti, pie kuras kādreiz esi piederējis, nebūt nav tik pašsaprotama. Daļa ekonomisko emigrantu droši vien Latvijā uz palikšanu neatgriezīsies, taču daļa var arī atgriezties, un dubultpilsonība, neapšaubāmi būs šī vilinošā taciņa.

Tāpat šķēpi nav jālauž jautājumā par Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Nepilsoņi Latvijā (tāpat, kā Igaunijā) ar likumu atzīti par valsts piederīgajiem, tiesa, ar ierobežotu rīcībspēju. Nepilsoņu skaita deldēšana, atkal jau atbilstoši likumdošanas prasībām, ir valstiski nozīmīgs uzdevums. Šeit dzimušie nepilsoņu bērni arī līdz šim varēja tikt reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, ja to vēlējās viņu vecāki. Piebildīsim, abi un apstiprinot to rakstiski, tikai nekas nebija teikts, kas darāms, ja, piemēram, kāds no vecākiem atrodas “kaut kur tālu pasaulē”, un nav zināms, kur. Tā patiesībā nav problēma, bet jautājums, kuram rodams vienkāršāks risinājums, un tas, domājams, tiks izdarīts.

Starp likuma grozījumu konceptuālo pieņemšanu un reālo izmaiņu pieņemšanu otrajā lasījumā paredzēts diezgan ilgs laiks – priekšlikumus var iesniegt līdz 2.septembrim, un tas droši vien ir prātīgi lemts. Vasarā paredzēta speciāla konference, kurā diskutēs par lietām, kas saistītas ar Latvijas pilsonības iegūšanu, taču nav tik pašsaprotamas kā tās, kuras deputāti atbalstīja “uz līdzenas vietas”.

Patiesībā nav nopietnu jautājumu par dubultpilsonības piešķiršanu ārzemēs dzīvojošiem cilvēkiem, kuru vecāki vai vecvecāki bijuši Latvijas pilsoņi, sarežģītāk ir ar etniskajiem latviešiem, kuru senči izceļojuši no Latvijas teritorijas vēl pirms Latvijas valsts dibināšanas, un tādi mīt, teiksim, Krievijā, un pat tālajās Latīņamerikas valstīs. Vai “plika” etniskā izcelsme ir pietiekams pamats pilsonības piešķiršanai, tas ir jautājums, uz kuru grūti uzreiz atbildēt ar jā vai nē. Savulaik Izraēla pieņēma plaši pielietojamu Atgriešanās likumu, kas ļāva kļūt par Izraēlas pilsoņiem cilvēkiem, kuru ebrejiskā izcelsme bija visai nosacīta (ebrejiete vai pusebrejiete bijusi viena no vecmāmiņām). Negaidītas sekas bija “senču zemē” no bijušās PSRS teritorijas atgriezušos “jaunpilsoņu” prasība dot iespēju viņu bērniem “mācīties dzimtajā valodā'”. Karojoši “krievalodīgie” Izraēlā nebija masveida parādība, taču viņi uzradās un postulēja sevi. Pirms dažiem gadiem Izraēlas sabiedrību šokēja fakts, ka ebreju valstī darbojusies neonacistu organizācija, kāškrustu zīmētāji – vidusskolas vecuma jaunieši, kuru vecāki ieceļojuši no bijušās PSRS. Visādi dzīvē gadās.

Diskusijas, protams, ir vajadzīgas, un gan jau Pilsonības likuma grozījumu otrais lasījums nebūs tik gluds, kā pirmais, taču uzteicami ir jau tas vien, ka rati nestāv uz vietas, ka tie ir izkustināti.

 

Komentāri (20)

buchamona 01.04.2011. 06.49

….sarežģītāk ir ar etniskajiem latviešiem, kuru senči izceļojuši no Latvijas teritorijas vēl pirms Latvijas valsts dibināšanas, un tādi mīt, teiksim, Krievijā, un pat tālajās Latīņamerikas valstīs. ++++ par Latiņameriku nav nekādu raižu :), bet par Krieviju… Pats lasījis neesmu, bet itkā V.I.Ļeņins ir rakstījis, ka nav nekā briesmīgāka par par pārkrievotu latvieti :).
Ir jau mums arī uzskates līdzekļi – Voss, Pugo. Urbis visu mūžu ir nodzīvojis Latvijā un tik un tā ir paspējis pārkrievoties :), tā pat kā visi pārējie latvieši, kuri ir sastājušies, vai atbalsta SC šobrīd. Ja Izraēlā ir atradusies kāda ekstrēmistu saujiņa, kuri zīmē kārškrustus, tad mums tāds ir viss SC elektorāts, kurš sevi idenficē ar sirpi un āmuru, un tā ir aptuveni trešdaļa Latvijas.

Piekrītu viedoklim – ir jābūt ļoti uzmanīgam ar dubultpilsonības piešķiršanu postpadomju telpā dzīvojošiem latviešiem, būtu jāievieš kādi stingri papildus nosacījumi šādiem gadījumiem. Tas nav taisnīgi, piemēram, pret Krievijā ieceļojušajiem tautiešiem, taču šī situācija būtu jāuztver kā sava veida karantīna, LR drošībai vienmēr ir jābūt pirmajā vietā.

PS. piekrītu visiem, kuri iebildīs, ka jēdziens ” pārkrievoties” manā komentā ir lietots nekorekti – visus latviešus, kuri vairs nerunā latviski nedrīkst apzīmogot ar kaut kādu postpadomju ideju nesēju zīmogu, vai visus krievus nedrīkst uztvert kā šovinistus utt, bet komenti nav tā vieta, kur par visu var tik precīzi izrakstīties :)

+7
-1
Atbildēt

2

    mary75 > buchamona 01.04.2011. 07.07

    Diez vai tie Krievijas latvieši var būt stulbāki par vietējiem, kas balso par ZZS un PLL, un nodevīgāki, bezatbildīgāki un pērkamāki par šo frakciju deputātiem.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 01.04.2011. 07.55

    pat netaisos apstrīdēt, ka, piemēram, TP un SC ir vairāk kopīgā par atšķirīgo, bet…:))) es varētu pieņemt, teiksim, Riekstiņu kā LR ārlietu ministru, bet man būtu pilnīgi nepieņemams Cilevičs šajā krēslā un utt. Kāda ir atšķirība starp abiem šiem vīriem un ko viņi katrs sevī personificē, laikam man nebūtu jāskaidro :)

    +8
    0
    Atbildēt

    0

astra_ozo 01.04.2011. 13.02

1. Vai kāds ir padomājis par to – piešķirot LR ( un pie reizes ES) pilsonību cilvēkiem, kam tā vajadzīga dažādu merkantilu vajadzību apmierināšanai (bezvīzu ceļošanai, piemēram), bet, kas pat negrasās dzīvot Latvijā, pieaugs kvorums, kas nepieciešamas, lai organizētie referendumi tiktu atzīti par notikušiem utt.
2. Kāds Latvijai labums no kaut kāda absolūti pārkrievota padomizēta cilvēka ar latvisku uzvārdu, kas latviski nerunā, bet Latvijas latviešus sirds dziļumos uzskata par “fašistiem”?
Ja kāds Sibīrijas latvietis atgriežas Latvijā, tad pilsonība viņam būtu piešķirama ar atvieglotiem noteikumiem, bet ne vairāk.
p.s. Vai nevienu saprātīgi domājošu IRsieti nepārsteidz Saskaņas centra rūpes un sāpe par Krievijas latviešu likteņiem?

+5
-1
Atbildēt

0

Sanšains 01.04.2011. 10.24

Nepilsoņu skaita deldēšana, atkal jau atbilstoši likumdošanas prasībām, ir valstiski nozīmīgs uzdevums. Šeit dzimušie nepilsoņu bērni arī līdz šim varēja tikt reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, ja to vēlējās viņu vecāki.
============================
Valstiski nozīmīgs uzdevums? Nozīmīgāks, nekā saglabāt LATVIEŠU iespējas Latvijā noteikt valsts attīstību? Ja tagad, kārtējo reizi praktiski METOT PAKAĻ pilsonību, tiek palielināts SC, PCTVL un Osipova-Lindermana elektorāts – tas ir VALSTISKI NOZĪMĪGS UZDEVUMS?
Nepilsoņu bērnu esot ap 13 000. SC mandāta “cena” 10. Saeimas vēlēšanās bija ap 8,7 tūkstošiem.
http://web.cvk.lv/pub/public/29763.html

Lai atceramies kaut vakardienas balsojumu par partiju finansēšanu, kad, ja būtu balsojušas tikai latviešu partijas (71 mandāts; 100- 29 SC mandāti), vairākums būtu bjis “par” (37 balsis bija “par”).

Kārtējo reizi atklājas “Iras” (bij. “Dienas”) liberālo utopistu liekulība. Vai arī perversais pasaules redzējums. Abi labi.

P.S. Vislatviešiem – ja Saeima pieņems šo likumu ar visu “valstiski nozīmīgo” pilsonības dāvāšanu krieviem, tad gan vajadzētu organizēt referendumu, kas šādas muļķības atceltu. Tad arī es palīdzētu.:)

+4
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu