Ja humoram ir dzimums – tas nav sieviešu. Tā reiz teicu Fredim, norādot, ka jokus uz radio lielākoties sūta vīrieši
Fredis iebilda. Jokojot arī divas kolosālas un asprātīgas dāmas: Evija un Sarmīte. Evija esot Hanzas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja.
«Tā ir robežpārkāpšana. Pašterapija. Strādājot skolā, necenzēta valoda nav pieņemama, tāpēc izvandos pa melno topu,» stāsta Evija. Darba laikā radio viņa neklausās. Trīs dienas nedēļā Evija māca 5.klašu skolēnus, divas dienas brīvas – to rītos tad arī uz SWH sūta jokus. Skolēni par Evijas hobiju nezina. Ar skolotāju meitenes apspriež to, ka Krēsla nav tik aizraujoša kā Zentas Ērgles Starp mums, meitenēm, runājot. «Harijs Poters jau kā ābece – izlasījuši gandrīz visi.»
«Pirms desmit gadiem uz radio bija jāzvana un tā sava muļķība jāpasaka. Kāds kauns!» Savu pirmo joku Evija neatceras, taču balvu gan – istabas palmu. Lai arī nepiedalās balvu dēļ, ir patīkami, ka novērtē: ar velosipēdu, vannas spoguli un izlietni, segu, jaku, dāvanu karti puķu pasūtīšanai par 250 latiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.