Pēc katras traģēdijas Japāna spēj piecelties kājās vēl spēcīgāka un labāka
Dabas varenība Japānā par sevi liek manīt visu laiku. Vasaras parasti ir karstas un sutīgas, septembrī plosās taifūni, bet lietus sezonā, kas parasti pienāk jūnijā, ir tāda sajūta, ka tieši virs galvas kāds ir augšpēdus apgāzis lielu vannu. Protams, visizaicinošākais spēks ir seismiskā aktivitāte.
Zemestrīces Japānā ir daļa no dzīves un daļa no ainavas. Šo zemi uzskata par ģeoloģisku jaunavu, kas aizvien turpina pilnveidoties. Viens no rezultātiem ir iespaidīgi vulkāni, starp tiem mūždien dūmojošais Fudzi kalns un arī Sakurajimas kalns, kas regulāri kaisa pelnus pār dienvidu pilsētu Kagošimu. Kad pelnu ir pārāk daudz, vietējie vienkārši izvelk lietussargus.
Dažādos valsts nostūros var atrast karsti burbuļojošus avotus, kas dāvā veselīgas minerālu peldes. Japāņiem ielīst šādā avotā nozīmē to pašu, kas mums aiziet uz pludmali. Ir arī smilšu vannas, kad jūs ierok siltās vulkāniskas izcelsmes smiltīs. Ozora kalnā, kas atrodas valsts lielākās salas ziemeļos, no dzīlēm šņāc sērs, krāsojot klintis dzeltenas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.