Krīzes noraktā inflācija atdzīvojusies. Šoreiz iemesli ir citi nekā treknajos gados
Pēc nežēlīgās tautsaimniecības lejupslīdes no 2008. līdz 2010.gadam un aizvien ļoti augstā bezdarba līmeņa varētu šķist, ka inflācija ir pēdējā lieta, par kuru Latvijai jāuztraucas. Taču tā nav. Pēc gandrīz gadu ilgušas cenu krišanās kopš pagājušā gada septembra tās ir atkal sākušas kāpt, un februārī inflācija sasniedza pshiholoģiski svarīgo līmeni – 4,0%, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri.
Kad 2004.gada sākumā pēc salīdzinoši ilga zemas inflācijas perioda pirmo reizi mēneša inflācija pārsniedza četrus procentus, tas bija skaidrs signāls, ka bažas par Latvijas pārkaršanu nav bez pamata. Tikai pēc pieciem gadiem un spēcīgas ekonomiskas krīzes inflācija atkal uz brīdi nokrita zem šā līmeņa, starplaikā sasniedzot gandrīz 18% 2008.gada vidū.
Trekno gadu inflācijai bija pavisam citi cēloņi nekā cenu pieaugumam tagad. No 2003. līdz 2008.gadam cenas uz augšu dzina Latvijas pārpludināšana ar lēti aizdotu naudu, kuru pievilināja nekustamā īpašuma spekulācijas. Tā bija klasiska «pieprasījuma» inflācija – nauda gāzās tautsaimniecībā kā ūdens bērna vanniņā, ceļot algas un cenas kā gumijas rotaļlietas aizvien augstāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.