Drošība uz pusslodzīti • IR.lv

Drošība uz pusslodzīti

4

Policistu skaits dilst, un atlikušie halturē blakusdarbos, jo par valsts algu grūti savilkt galus. Rūkošā noziedzības statistika drīzāk biedē, jo daļa pārkāpumu netiek reģistrēti, izmeklēti un sodīti. Kaimiņvalstīs policijas reforma ir sekmīga, bet kā mūsu drošību ietekmēs ministres Lindas Mūrnieces rosinātais policistu skaita samazinājums, ja jau tagad likuma sargi daudzviet redzami tikai televizorā? 

Viņa dzīvo mazpilsētiņas nomalē ar malku kurināmā mājā. Šoziem, kad visus pārsteidza lielais aukstums, pensionāre atklāja, ka rūpīgi taupītās pagales no šķūnīša kāds regulāri zog. Atslēgas maiņa nelīdzēja, drīz jau trešdaļa malkas bija sadegusi svešā krāsnī. Sieviete pat nojauta, kurā. Sūdzējās mājas saimniekam, bet tas noplātīja rokas – ej uz policiju. Nekur viņa neaizgāja. Nezina, kur tagad atrodas tuvākais policijas iecirknis. Runā, ka esot novada centrā, bet ceļš turp un atpakaļ maksā trīs latus un prasa visu dienu. Pēdējo gadu laikā pensionāre policistus redzējusi tikai televizorā un zina, ka valstij trūkst naudas, tāpēc netic, ka kāds brauks ķert viņas malkas zagli. 

Šī mazpilsētas aina nav rets izņēmums. Policija Latvijā it kā ir, bet vienlaikus arī nav. Katrā ziņā – tā nav visiem, kam ir vajadzīga. 

Pēdējos gados notikusī policijas reģionālā reforma ir jaunākais pavērsiens nepārdomātu un kļūdainu lēmumu virtenē, kas daudziem kārtības sargiem darbu Valsts policijā pārvērtusi par pusslodzes haltūru, bet tūkstošiem noziegumu atstājusi neatklātu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu