Aiz sāpēm • IR.lv

Aiz sāpēm

5
Nellija Ločmele

Kad no skriešanas drusku jāatvelk elpa, uzmetos uz mūrīša, un noskan mans bērnu dienu mūžīgais lūgums: «Vecomamm, pastāsti par vecajiem laikiem!» 

Sākumā ir interesanti vienkārši klausīties, vēlāk – iztēloties, kā dzīve mainītos, ja vēstures pārmijas iegrozītos citādi. Piemēram, cik pilnīgi citāda būtu dzīve tūkstošiem dzimtu, ja 25.martā pirms 62 gadiem nebūtu notikusi lielākā cilvēku izsūtīšana Latvijas vēsturē. Cik grodāka būtu tauta.

Cilvēks, kura darbs ir no visu pārdzīvotajām ciešanām radīt stāstu par to, kas mēs esam, – Okupācijas muzeja ārlietu direktors Valters Nollendorfs – intervijā saka: jāspēj sāpes vērst par apskaidrotību. Kā nācija ar garum garu sēru dienu sarakstu mēs varētu mācīties no japāņiem. Viņu spēja ar cieņu atgūties no kariem un dabas kataklizmām ir apbrīnojama, ikreiz savu līdz krāsmatām nopostīto zemi atjaunojot vēl labāku. Kā mēs to redzēsim atkal.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu