Jauns bizness – kolektīvās iepirkšanās portāli

Kāpēc mums to ir tik daudz?

Ir piedāvājums, ko tu vēlies iegādāties, tev ir jāreklamē šāda iespēju arī saviem draugiem, un, ja izdodas „savākt" nepieciešamo pircēju skaitu, pirkums ir tavs. Principā šī sistēma ir tas pats, ja 100 cilvēku draudzīgi sakāptu autobusā, aizbrauktu uz lielo noliktavu vai ražotni un nopirktu katrs pa priekšmetam, kam tiek pielāgota vairumtirdzniecības cena. Internets dod iespēju savākt šos 100 cilvēkus, vairumtirgotājiem iegūt reklāmu un pārdot preci, bet transporta šoferim (šajā gadījumā interneta portālam) – nopelnīt kā starpniekam. To, ka bizness strādā, jau šobrīd var redzēt gana skaidri – saražoti vairāk kā pieci kolektīvās iepirkšanās portāli un vēl vairāki ir izstrādes stadijā.

Nu jau 6 mēnešus Latvijas pircējiem iespējama kolektīvā iepirkšanās, jeb 2008. gadā, ASV dibinātās kompānijas „Groupon" popularizētais biznesa modelis – piedāvāt lielas atlaides, ja vairāki pircēji piekrīt pirkt pakalpojumu. Vēsturiski uzņēmumiem piedāvāja atlaides, iegādājoties preces vairumā, piemēram, uzņēmumi „Mercata" un „Mobshop" jau 1998. gadā centušies radīt komerciāli veiksmīgus biznesa modeļus, lai piedāvātu atlaides fizisku personu grupām. Kompānijas savu darbību pārtrauca 2001. gadā, bet biznesa modeli aizguva daudzas jaunas firmas. Darbības principi pavisam vienkārši – uzņēmums piedāvā pakalpojumu ar atlaidi virs 50 %, ja noteiktais minimālais dalībnieku skaits piesakās, darījums notiek, ja nav atsaucības, darījums nenotiek nevienam.

Par to, ka atsaucība šādām akcijām būtu maza, nevarētu runāt. Kolektīvās iepirkšanās portāla pionieri Latvijā ir portāls „Kopaletak.lv", kas savu darbību uzsāka 2010. gada 23. augustā. Viņi sevi arī uzskata par šīs idejas ieviesējiem, uz kuru pamata tad sākuši strādāt konkurenti. Piemēram, šobrīd vairāk nekā 45 tūkstoši interneta lietotāju ir pieteikušies uz jaunumu saņemšanu no „Atlaizuklubs.lv", kas kopumā pārdevis gandrīz 56 tūkstoši kuponus, ļaujot portāla lietotājiem ietaupīt nepilnus 519 tūkstošus latu. Draugiem.lv lolojums „Perkamkopa.lv" pakalpojumus ir izmantojušas vairāk kā 100 kompānijas, reģistrēto lietotāju skaits ir virs 200 tūkstošiem, pagaidām gan tikai apmēram 20 tūkstoši ir veikuši reālus pirkumus, neskatoties uz to, kopā veikti 42 463 pirkumi, ļaujot ietaupīt gandrīz 300 tūkstošus latu.

Šie skaitļi norāda uz to, ka latvieši vai nu ķer visu jauno, vai arī ir izslāpuši pēc atlaidēm. Un to prot novērtēt arī Draugiem.lv, kuri, papildus sociālā portāla lietotāju albumu un statistikas pasūtīšanai, ir atklājuši vairākus peļņas avotus – spēles, izsoļu projektu „Alabama" un nu jau, kā dzirdēts publiskajā telpā, visam klāt var pieskaitīt arī otro kolektīvās iepirkšanās portālu „Cherry.lv", kas šī mēneša laikā jau paspējis pārdot 141 tūkstošus kuponus.

Un pieprasījums jau rada arī piedāvājumu. Skaistumkopšanas procedūras ir viens no pašmāju kolektīvo iepirkšanos portālu jājamzirdziņiem. Otrs topa piedāvājums ir ēdiens. Ne tas, kas parasti iegādājams lielveikalā, bet gan kādas vakariņas, pusdienas vai deserta piedāvājums no „fast food", kafejnīcas vai restorāna piedāvājumiem. Pa retai reizei piedāvājumos ir kāds mūzikas disks vai grāmata, valodas kursi, bet uz šiem pakalpojumiem atsaucība nav nemaz tik liela – mācīties gribētāji ir vidēji 50 cilvēki, turpretī masāžu tīkotāji gandrīz simts. Skaidrs ir tas, ka tieši sievietes var justies apmierinātas, jo tā ir šo portālu galvenā auditorija.

Visa šī pasākuma labums un kļūdas ir trijstūra modelī ilustrējams. Ir pakalpojuma piedāvātājs, jeb uzņēmums, kurš meklē iespēju piesaistīt klientus, citiem vārdiem sakot, uzņēmumam nepieciešama ir reklāma. To, it kā, garantē šī iespēja. Tikai it kā, jo, ja uzņēmums piedāvā skaistumkopšanas pakalpojumu un iegādāti ir vairāk kā 300 kuponi, būs grūti saplānot pieņemšanas grafiku un cilvēkiem būs ilgi jāgaida sava „kārta". Ir pakalpojuma pircējs, kurš atrod interesantu piedāvājumu un grib to vai nu jau pakalpojumu iegādāties ar atlaidi. Šis pircējs bieži vien iegādājas pakalpojumu, kas ir sakrājis minimālo pircēju skaitu, lai darījums notiktu. Tomēr vilšanās ir cilvēkiem, kuri ar saviem iegādātajiem kuponiem spiesti vairāk kā divus mēnešus gaidīt rindā, lai tiktu līdz to saņemšanai. Ir pakalpojumu „platforma", jeb starpnieks, kas uz visa šī gūst lielāko labumu – peļņu. Bez lielas fiziskas piepūles interneta portāli pelna nevis 10 vai 20 % no piedāvājuma summas, bet gan krietni vairāk. „Kopaletak.lv" mājas lapā sadaļā „Cik tas maksā" skaidri uzrakstīts – 30% no katra pārdotā kupona.

Pārskatot vēlreiz visas mājas lapas, nākas secināt, ka piedāvājumi gana vienādi, arī uzņēmumi bieži vien tie paši. Tomēr pasmaidīt lika „Ziedot.lv" un „Atlaižuklubs.lv" piedāvājums ziedot 1 latu, lai paēdinātu bērnu, pensionāru, invalīdu vai jebkuru citu izsalkušo, kurš palicis bez iztikas. Kas vēl vairāk satraucoši – kuponu (jeb šajā gadījumā – ziedojumu) „iegāde" turpināsies vēl piecas dienas, bet nu jau darījuma summa pietuvojas 1 000 latiem. Vismaz pozitīvi, ka latviešu vidū arī šādiem piedāvājumiem ir atsaucība.