Iekustējušies • IR.lv

Iekustējušies

23
foto: Lauris Vīksna/f64
Askolds Rodins

Iekustējušies Krievu šovinisti vāks parakstus "otrajai valsts valodai"

Jaunnedēļ Latvijas krievu šovinistu grupa, kas speciāli šim nolūkam izveidojusi organizāciju "Dzimtā valoda" (ar to sabiedrojusies jauniešu kustība "Vienoti Latvijai") sāks parakstu vākšanu referendumam, kurā tiks prasīts noteikt krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Ar visām no tā izrietošajām praktiskajām sekām – atgriešanos stāvoklī, kāds tas bija Padomju Latvijā, kurā gan, tāpat, kā pārējā PSRS teritorijā, oficiāli nebija valsts valodas, bija "starpnacionālās saziņas valoda". Kas atceras tos laikus, atceras arī, ko tas nozīmēja ikdienas dzīvē un arī "svētku reizēs".

Kā redzams, nav līdz galam izlaidusi garu pirms divdesmit gadiem visai izplatītā nostādne, ka "viņi (latvieši) taču visi runā krieviski, lai turpina". Vai vismaz ilūzija, ka tā varētu izrādīties mazāk vai vairāk dzīvotspējīga mūsdienās. Var jau pieteikt ne tikai parakstu, bet arī pirkstu nospiedumu vākšanas kampaņu.

Kā sabiedrībā puslīdz pazīstamus iniciatīvas virzītājus varam minēt Vladimiru Lindermanu (pašlaik – "13.janvāra kustības" vadonis), paša vārdā nosauktās partijas līderi Jevgeņiju Osipovu un ekonomistu (?) Aleksandru Gapoņenko. Nekad nav gadījies dzirdēt, ka kāds no minētajiem personāžiem runātu latviski. Lindermanim allažiņ piemitusi nosliece uz teoretizēšanu (līdz šim – augļus nenesošu), arī pašlaik viņam viss ir skaidrs: "Nebūs nekādas nacionālās saprašanās, iekams nacionālisti nepārliecināsies par mūsu garīgo spēku. Bet, kad pārliecināsies, būs gan sapratne, gan dialogs. Tā ir iekārtota dzīve: cilvēki ciena rakstura stingrību." Tāds nu reiz ir politiski pusslīkušo liktenis – ķerties pie salmiņa, ja tāds parādās.

Jāteic, ka šajā reizē (atšķirībā no minēto ļautiņu janvārī izplatītā idiotiskā aicinājuma nepilsoņiem nemaksāt nodokļus) krievu šovinistiem palīdzīgu plecu pielika apvienība "Visu Latvijai" ar savu pilnīgi nelaikā un nevietā (Latvijā palēnām, tomēr veidojas politiskā nācija) nākušo prasību (arī grib referendumu) mācības valsts finansētajās skolās noturēt tikai valsts valodā.

Viss šis "uz cīņu mosties, krievu ļaudis" nebūtu īpašas pieminēšanas vērts (tāpat kārtējo reizi sanāks tikai – liela brēka, maza villa), ja vien to nevarētu vērtēt, kā "pirmo zvanu" Saeimā nopietni pārstāvētajai apvienībai "Saskaņas centrs" (SC). SC Saeimas vēlēšanās tika pie 29 vietām, un tas ir viņu varēšanas kalngals. Ja nenotiks nekas īpašs, pārskatāmajā nākotnē apvienība pie tik nopietniem panākumiem netiks. SC līdera Nila Ušakova taktiski veiklais gājiens – vēlēšanu priekšvakarā aicināt politiski klibās (to rādīja sabiedriskās domas aptaujas) Par Cilvēka Tiesībām Vienotā Latvijā (PCTVL) atbalstītājus balsot par SC – iezīmēja noteiktas vēlētāju daļas politisko monolītumu, taču monolītumu ar laika degli. Pieprasījums pēc krievu šovinismā (Krievija pāri visam!) bazēta politiska spēka zināmā Latvijas pilsoņu daļā ir saglabājies. Šiem SC vēlēšanu dienas atbalstītājiem, kuru "gaišzilais sapnis" ir Rīgas guberņa (teritorijas oficiālajam nosaukumam ir pakārtota nozīme) apvienība likusi vilties. Pie varas tā netika, un arī ar radikālām nostādnēm nacionālajos jautājumos nav nākusi klajā. Ideja eksistē, bet "augstos politiskajos plauktos" tai nav redzama atbalsta. Svarīgi, ka nav publiska, individuālas patērgāšanas pie alus kausa neskaitās – pat, ja tādas bijušas.

SC sevi pozicionēja kā internacionālistisks (šī vārda normālajā, nevis padomju izpratnē) sociāldemokrātiskas ievirzes politiskais spēks. Dzīve izrādījās samezglotāka. No SC pieteiktajiem deputāta amata kandidātiem pēc vārdiem un uzvārdiem kā latvieši bija identificējami krietni vairāk par trešo daļu. 29 deputātu vidū latvieši ir tikai daži – "iepriekšējā politiskajā dzīvē" ievērību guvušie.

Jau mēnešiem ilgi ir modē runāt par to, ka "Vienotības" galvenā problēma ir vienotības saglabāšana, un tas redzams, kā uz delnas. SC šī problēma ir pat nopietnāka, nekā "Vienotībai", vienkārši tā grūtāk pamanāma, jo tiek rūpīgi slēpta. Par spīti tautas gudrībai – uz kādu laiku īlēnu var noslēpt maisā.

Kur pēc trim gadiem SC nākamo Saeimas vēlēšanu sarakstam raus bērziņus, kārkliņus un citu kociņu lapiņas, pašlaik nav skaidrs. Vismaz pēc oktobra vēlēšanu kopainas ir skaidrs, ka SC caurmēra vēlētājs diezgan konsekventi svītrojis bērziņus un vilcis krustiņus kravcoviem. Un nav skaidrs, kas notiks ar SC, kad politiskā ampelmaņa Lindermana "brigādi" no viņu pašlaik uzurpētās politiskās nišas izstums patiešām nopietni vērā ņemami cilvēki.

 

Komentāri (23)

buchamona 04.03.2011. 20.51

Lai vinji vaac tos parakstus.
SC nevar atljauties norobezhoties no shaadas iniciatiivas un ar to arii “parakstiisies”, ka ir latvieshu tautai ienaidnieks ar kuru taadam ZZS kljuus aiz vien problemaatiskaak sadarboties, tuvojas arii pashvaldiibu veeleshanas – taa kaa viss, ir ok. Nekad nav lieki Latvijaa atgaadinaat, kas ir SC elektoraats

+10
0
Atbildēt

1

    Sanšains > buchamona 04.03.2011. 22.21

    SC tik tiešām nav tālu no tā visa. 8 februāra (praktiski jau pirms mēneša!) intervijā Mamikinam Urbanovičs stāsta, ka kaut kādām pret vislatviešu iniciatīvu vērstām aktivitātēm, “neapmierinātības demonstrācijai” (par krievu valodas un Latvijas krievu kultūras apdraudējumu) jānāk no pašas “krievu kopienas”, jo paši deputāti (SC) nedrīkst neko pasākt, jo ir “zvērējuši aizsargāt valsts valodu”.
    Pašlaik viņi visas vislatviešu aktivitātes bremzējot kuluāros.

    “Viņi rīkojas uz ielas – arī atbilde jāsniedz uz ielas”. Tagad šīs frāzes jēga kļūst skaidrāka: paraksti pret parakstiem.
    Redzams, ka Urbanovičs ar Lindermanu labi integrējušies. Ceļš uz “politisku nāciju”, tā teikt.:)

    http://www.gorod.lv/novosti/123831-bez_tsenzuryi_8_fevralya_n_849

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Jānis Romanovskis 04.03.2011. 22.45

Господин Родин! Не путайте русских с русскоязычными. Какое отношение имеет Линдерман(с) и Осипов(с) к русским?

+2
-1
Atbildēt

0

aivarstraidass 04.03.2011. 23.00

Atmiņas par divu plūsmu Viļānu vidusskolu – 90-tie gadi (pilnu tekstu sk. http://www.naktineica.lv/?p=3690 )
===================
… pēc tam skolā uzradās Rožukroņa pulciņš. tas bija telpā, kur neviens negāja, jo tas bija blakus krievu garderobēm. es mācījos skolā ar latviešu un krievu plūsmu. man šķiet, mēs satikāmies tikai ēdnīcā – latvieši pa kreisi, krievi pa labi – un pirmā un pēdējā zvana svinīgajā līnijā – krievi stāvēja kaut kur citur laikam vai arī mēs jau bijām iemācījušies viņus neredzēt. mēs nekad nekāvāmies, bet nekad arī nedraudzējāmies, jo pa vidu bija neredzama, bet diezgan izturīga stikla siena. krieviem bija krievu matemātikas kabinets, latviešiem latviešu matemātikas kabinets. krieviem bija savi pasākumi aktu zālē – daudz skaļāki un laikam arī jautrāki, viņi iestudēja kaut kādas jocīgas lugas un zāli rotāja ar baloniem un kreppapīru.
mums pasākumi bieži vien bija diezgan sviestaini, lai arī pieaugušie centās iesaistīt arī mūs pašus. reizēm varēja dabūt piezīmes par nemācēšanu uzvesties. reiz es sāku smieties par kaut kādu salkanu dzejas lasījumu un pļāpāju dūdojošas ģitārspēles laikā, par ko dabūju kārtīgi mizā. latviešiem piedien klausīties tirliņu ģitāras. krieviem 1. septembrī un pēdējā skolas dienā pirms līnijas nebija jāiet uz baznīcu, un par to viņus neviens nelamāja. visi pieņēma, ka tie ir kaut kādi neriktīgie, kas netic Dievam vai labākajā gadījumā varbūt kāds no viņiem iet uz kaut kādām moļennajām, kur neviens no mums nebija bijis. kad krievi 90. gados sāka mācīties latviešu valodu, klase pēc tam vienmēr bija jātīra daudz vairāk, jo visās malās bija saplēsti papīri un saulespuķu sēklas. lai gan paciest varēja lielāko daļu no viņiem, jo viņi tāpat pacieta mūs. …

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu