Budžeta vietu skaitu, varētu samazināt sociālajām zinātnēm un atsevišķām inženierzinātnēm
Valsts finansēto budžeta vietu skaits augstskolu 1.kursos no 1.septembra varētu būt par 10% jeb 600 vietām mazāks nekā līdz šim, tā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS), vēsta aģentūra LETA.
Pēc Broka teiktā, pašlaik vēl tiek vērtētas studiju programmas, kurās varētu samazināties budžeta vietu skaits, taču, visticamāk, tas varētu būt sociālo zinātņu programmās, solidāri arī atsevišķās inženierzinātņu programmās, kur nav pietiekams studējošo skaits.
Augstskolām tas nozīmē ieņēmumu samazināšanos uz "valsts pasūtīto studentu" skaita rēķina, skaidroja ministrs un piebilda, ka budžeta vietu skaita samazināšana nevarētu būt iemesls kādas augstskolas slēgšanai.
Lai izvērtētu, kurās studiju programmās samazināt budžeta vietu skaitu, paredzēts piesaistīt ārvalstu ekspertus, kā arī noteikti tikšot ņemta vērā studiju programmas ilgtspēja, sacīja Broks.
Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka valdības lēmums samazināt budžeta vietu skaitu augstskolās ir aplams un studentu paļāvība taisnīgumam zūd. LSA prezidents Edvards Ratnieks uzskata, ka valdības lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem – pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju, kurā paredzēts, ka 2011. un 2012.gada valsts budžetā finansējums nebūs mazāks nekā 2010.gadā, bet no 2013.gada līdz 2015.gadam to plānots palielināt, sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Valdība otrdien, vienojoties par šā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem, nolēma samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās dublējas studiju programmas. Sākotnēji bija paredzēts, ka augstskolās ar dublējošam programmām finansējumu samazinās, ietaupot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā 600 tūkstošus latu un Kultūras ministrijas (KM) budžetā – 400 tūkstošus latu. Vēlāk Finanšu ministrija precizēja, ka šī gada atlikušajiem sešiem mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā būs 194 tūkstoši latu, bet KM budžetā – 132 tūkstoši latu.
Komentāri (32)
daina_tabuna 24.02.2011. 11.04
Kopumā, protams, lēmums pareizs. Pietiek cept skolotājus, kuriem drīzumā tāpat nebūs darba. Pietiek visu to žurnālistu, komunikāciju speciālistu, mārketinga speciālistu u.tt., kuri tāpat nestrādā savā profesijā. Pietiek optometristu, jo cilvēku skaits valstī krītas, bet optikas saloni uz katra stūra. Kam viņu brilles pa 100 latiem vajadzīgas? Omei, kam pensija 120 lati?
0
andrisskrastins 24.02.2011. 11.20
Tā kā savos 30 gados cenšos atkal mācīties un pabeigt bakalauru, izjūtas ir dažādas. Ir savijušās dažādas emocijas, dažādas domas par to visu – tāpēc vispirms ir jāatšķetina un jātiek skaidrībā.
Vispirms par valstij prioritārām nozarēm – manuprāt tur viss ir kārtībā (ar finansējumu). Problēmas ir divas a) parasti mācības šajās nozarēs prasa ļoti daudz laika un enerģijas un b) kā lai students nodrošina sev pietiekamu dzīves līmeni, kamēr viņš mācās.
Lielākā problēma studijās ir fakts, ka students, nespēdams izšķirties, darbs vai mācības, aiziet prom no otrā vai trešā kursa. Nauda, kas tērēta viņa mācīšanai, ir ierakstāma skurstenī. Kā lai no šādas situācijas izvairās? Studentam nav pārliecības, ka pēc 4 gadiem viņš dabūs visu to, no kā ir atsacījies. Nav stabilitātes sajūtas. Turklāt bieži vien studijas nepārliecina ar savu saturu, tāpēc darbs bieži vien sākas kā “otrā universitāte” un beigās salīdzinot cilvēks arvien kļūst nepārliecinātāks, ka augstskola viņam dod to, ko viņam vajag.
Protams, nekas nav melnbalts, un fakts, ka pietrūkst iekšējās konkurences, arī šad tad parauj slinkuma velniņu aiz kājas, arī šad tad uzpeld.
Katrā ziņā drusku ar skaudību skatos uz studentiem, kas vēl dzīvo vecāku maizē un var veltīt visu laiku mācībām.
8
lebronj2356 > andrisskrastins 24.02.2011. 17.20
4 ciparu algu pēc augstskolas prasīt ir nereāli, tas tiesa. Iesākumam šie 200-300 ir labi, bet reti esmu dzirdējis, ka pie mums līdz ar pieredzes un darbinieka lietderības pieaugumu palielinātos samaksa, tā kā tie 200-300 pēc daudzu darba devēju domām ir uz daudziem gadiem un tā pie esošajām cenām ir smieklīga samaksa, sevišķi, ja vēl maksā aploksnē…
0
lebronj2356 > andrisskrastins 25.02.2011. 09.53
Nu ja kādam patīk no vēcākiem slaukt naudu, lai slauc, es neuzskatu, ka tā ir pareizi darīt ! Ko es saku ir, ka speci maksā naudu, darbs maksā naudu, jo nepaēdis un neizgulējis cilvēks nedod pienesumu, secinājumus vari izdarīt pats !
0
modriss > andrisskrastins 24.02.2011. 22.47
Tad jau uzskati, ka pareizāk pēc augstskolas beigšanas vajag turpināt atrasties vecāku aizgādībā un izmantot NVA pasākumus nevis iegūt praktiskā darba pieredzi un pēc zināma līmeņa sasniegšanas vienkārši nomainīt darba devēju, ja reiz netiec pienācīgi novērtēts. Vai tad tā nebūtu prātīgāka taktika?
0
modriss > andrisskrastins 25.02.2011. 12.56
Negrasos par šo apgalvojumu strīdēties. Vienīgi dziļi šaubos vai uzreiz no augstskolas sola iznāk “super puper” speciālists, ja nav bijusi praktiskā darba pieredze.
Normāli ir, ja uzrādot pietiekamu kompetenci, notiek vairāk vai mazāk strauja izaugsme, kas sasaistās ar atalgojuma līmeni. Bet ja tā nenotiek, tad jāsāk runāt par uzņēmumu iekšējo kultūru un darbinieku novērtējumu vienīgi kā funkciju veikšanas līdzekli nevis uzņēmuma vērtību, vai arī jāsāk izvērtēt vai nav vaina pašā darbiniekā. Jebkurā gadījumā neviens uz mūžu nav piesaistīts vienam un tam pašam uzņēmumam
0
lebronj2356 > andrisskrastins 24.02.2011. 15.28
Maxi, kādas tad būtu pieticīgas vēlmes – gadiem pa minimālo aldziņu rukāt ?! Tas ko darba devēji nesaprot, ka cilvēkresursi arī ir prece par ko attiecīgi jāmaksā – gribi labu darbinieku, veicini izaugsmi prasmē vai arī gatavojies maksāt, vienkārš fiziskās nezudamības likums darbībā!
Pēc tam rodās tādi brīnumi, ka gateru īpašniekiem dzērāji vajadzīgi, jo tos stipri lētāk nodarbināt !
0
lebronj2356 > andrisskrastins 24.02.2011. 15.26
Piekrītu, labs komentārs, bet lielākoties jau tā arī ir, ka nestrādā savā specialitātē vai pavisam ko citu un nesaistītu. Nestrādā arī retais students, kas diemžēl ļoti tieši ietekmē mācību kvalitāti. Ir jāskatās pēc budžeta vietu skaita un attiecīgās iestādes un fakultātes studentu veikuma. Piemēram RTU, pēc pieredzes zinu, ka ir budžeta vietas, kas praktiski neaizpildās un, ja aizpildās tad ar ļoti lielu D līmeņu īpašnieku īpatsvaru, kas piesakās, jo atsevišķā programmā ir garantēta ”tikšana budžetā” – tā nav pareiza situācija, jo ir pamats šaubām, ka vispār šie jaunuzceptie iženieri ko dos nākotnē. Starp citu neaizpildītās budžeta vietas tās pašas augstskolas arī izdala reizēm pa citām programmām. Kāpēc Latvijas valstij tērēt naudu, lai, piemēram, bankām būtu klerki ar augstāko, vienalga kādu ? Arī LU kvalitāte ir apšaubāma daudzās programmās.
Es absolūti nepiekrītu bļāvējiem, kas visu samazinājumu grib uzgrūst sociālām zinātnēm, jo jāņem vērā, ka no šīm zinātnēm, sevišķi mūzikas jomā, mums ir vairāk atzīstamu cilvēku nekā no inženierzinātnēm, vismaz Latvijas līmenī. Veiksmīgam darba tirgum ir vajadzīga arī industrija, kas šos cilvēkus nodarbina. Veiksmīgs piemērs šeit ir farmācija, kas atbalsta jauno speciālistu rašanos.
Nepietiekama uzmanība tiek pievērsta prof. tehniskai izglītībai, jo arī labu amatnieku ir maz, līdz ar to ir arī mazāk mazu firmu un tas tiešām ir slikti !
0
modriss > andrisskrastins 24.02.2011. 14.55
Dažreiz jau pēc tiem četriem gadiem beidzējiem mēdz būt neadekvātas vēlmes pēc iegūstamajiem labumiem…
Būtībā diez vai esi zaudētājs salīdzinot ar vecāku aizgādībā dzīvojošiem studentiem, jo ir savādāks skatījums un pieeja lietām :)
0
modriss > andrisskrastins 24.02.2011. 15.38
Krix, domā, ka tiko augstskolu beigušo uzreiz sagaidīs darba vieta ar vismaz četrciparu skaitli algā?
No pietiekami daudziem ir dzirdēts, ka par 200-300 Ls uz rokas jau nu šie neies strādāt, bet labāk uzreiz bezdarbniekos. Vai tad tās ir adekvātas prasības?
0
Una Grinberga 24.02.2011. 11.05
Kā IZM patīk linearitāte! Atvainojiet, ierēdņu bars:
1) paņemiet vidēja termiņa darba spēka prognozes modeli un mēģiniet kaut ko dabūt ārā (kā nekā šis projekts izmaksāja pāris miljonus). Var izrādīties, ka kādas noteiktas programmas nav jāfinansē, jo tādas profesijas nevajag un nevajadzēs – lētāk ir aizsūtīt pāris studentus uz ārzemēm par valsts naudu;
2) paskatieties, cik jābūt lielai konkurencei kādā no programmām, lai studentiem būtu normāla motivācija. Nu, nevar ar naudu aicināt uz nepopulārām programmām studentus. Nedomāju, ka budžeta vietām būtu jābūt vairāk par 80% katrā programmām, jo tad trūkst motivācijas mācīties, ja kāds aiz muguras negaida uz stipendiju
3) paskatieties demogrāfisko līkni un mēģiniet izprast, kāds procentuāli ir valsts atbalsts uz visu studentu apjomu, vai ir sliktāk nekā 2000.gadā vai tomēr nav!
4) vēl var atteikties no tāda arhaisma kā stipendijas bāreņiem – ja cilvēks ir spējīgs dabūt stipendiju, tad viņš to ir pelnījis. Bāreņi ir jānodrošina ar normālu dzīves vidi, bet ja viņš nav pietiekami spējīgs uz augstāko izglītību, tad, acīmredzot, ir jāapgūst profesionālās programmas
4
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@bekijja > Una Grinberga 24.02.2011. 14.43
Te viens video par to, kapec kaut ko progronzet ir diezgan bezjedzigi. Izglitibas sistemai ir japarorientejas uz iemanam. Ka saka Skandinavu izglitibas specialisti: musdieniga izglitiba ir atklasmes (izzinas), inovacijas un radisanas process. Tam nepieciesamas analitiskas, sadarbibas, komunikacijas un moderno tehnologiju iemanas, un valodu zinasanas. Profesijas mainas (skatit zemak). Linearais (vienas nozares) skatijums uz lietam izzud atdodot vietu holistiskajam (starpnozaru) – jamacas saskatit un saprast lietu kopsakaribu.
http://www.youtube.com/watch?v=TZjRJeWfVtY
0
Una Grinberga > Una Grinberga 24.02.2011. 15.02
@sleepwalker
Absolūti pievienojos. Latvijas izglītība varbūt ir nevis kvalitātes ziņā, bet tīri morāli novecojusi – tā nodrošina labas faktoloģiskās zināšanas, bet fantastiski vājas un neefektīvas prasmes. Piem., tas, ka agrāk ģeogrāfisko vietu zināšana bija augsti novērtēta, tagad ir nulle, jo ieguglējot var atrast visu, ko vajag daudz ātrāk nekā atcerēties! Jauniešiem netiek iemācīts: PATSTĀVĪGI PILNVEIDOTIES, RADOŠI DOMĀT un EFEKTĪVI KOMUNICĒT (SOCIALIZĒTIES)! Viss pārējais ir sekundārs – guglē var atrast visu, ja ir motivācija un spēja pareizi atrast. Un tas nav tikai par baltajā apkaklītēm, bet arī par zilajām un melnajām! Vienkārši viņiem ir mazāk jāprot metodikas veidošana un kritiskā analītika, ko apgūst akadēmiķi.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 24.02.2011. 11.38
Ko Tu gribēji no mūsu Izglītības sistēmas kūrētājiem (60-70.gadu profesoriem-beidzējiem), kuri brauc “pieredzes apmaiņā” uz ārvalstīm, lai pasēdētu banketos un jaukās viesnīcās, tajā pašā laikā nespējot komunicēt ar citu valstu pārstāvjiem, jo nepārvalda valodu un nav īsti intereses uzzināt, kā viss notiek citur (iz pieredzes!!!). Plus, “ir labi kā ir, jo sistēma taču darbojas vairākus gadu desmitus”
0
daina_tabuna > Una Grinberga 24.02.2011. 11.22
Ja viņi vispār kaut ko modelētu, nevis izzīstu no pirksta, tad mums būtu spēcīgs profesionālo skolu tīkls, kurās apmāca tehniķus, metinātājus un citus speciālistus, kuri šobrīd tik ļoti trūkst eksporta celšanai. Jā, protams, vajag arī eksakto zinātnu speciālistus ar augstāko izglītību, bet šobrīd trūkst tieši zilās apkaklītes. Un zināms tas bija vēl 2005. gadā, kad rūpnīcas bija spiestas ievest darbaspēku no Ukrainas, Krievijas u.tml. Jau 2009. gadā mums varēja būt pirmais izlaidums speciālistiem, kas aizvietotu šos viesstrādniekus. Tā vietā mums turpina slēgt profesionālās skolas.
0