Mazas valsts preses brīvībai apdraudējumi ir lielāki
Karš ir politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem, kā to definējis prūšu ģenerālis Karls fon Klauzevics, un, ja neturamies pie boļševika Vladimira Ļeņina vienkāršotās izpratnes, ka tas esot politikas turpinājums tieši ar vardarbīgiem līdzekļiem, tad Baltijas valstīs karš jau notiek – psiholoģiskais un informācijas karš. Tā bija viena no pamattēzēm Igaunijas Valsts kancelejas rīkotajā konferencē Narvā 11. un 12.februārī.
Arī konferences vietas izvēli laikam var uzskatīt par manevru šajā karā. Valdības pārstāvji gan skaidroja, ka vienkārši bija gribēts «tikt ārā no Tallinas». Tomēr lēmums vest ar autobusiem aptuveni simt konferences dalībnieku uz Krievijas robežu, lai diskutētu par tematu Psiholoģiskā aizsardzība, informācijas un mediju apdraudējumi, varbūt nebija tikai loģistisku apsvērumu noteikts.
Konferencē piedalījās Igaunijas politiķi, armijas un drošības dienestu augsta ranga virsnieki, kā arī eksperti un žurnālisti no astoņām valstīm. Pasākums notika pēc Chatham House noteikumiem – tajā runāto var atstāstīt, taču runātājiem jāpaliek anonīmiem. Tas nodrošināja raženu domu apmaiņu par jautājumiem, kuri pastāvīgi tiek apspriesti dažādos forumos, taču reti kad tik plaši vienuviet.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.