Kopēja himnas melodija ir skanīgs, bet ne vienīgais igauņu un somu ciešo saišu piemērs. «Lielais brālis» gan balstījis igauņus, gan raisījis mazvērtības kompleksus
Dienā, kad padomju okupācijas vara 1940.gadā arestēja prezidentu Konstantīnu Petsu, viņš uzrakstīja Somijai aicinājumu apvienoties ar Igauniju un izveidot federālu valsti. Šis nebija pirmais un arī ne pēdējais piedāvājums īstenot ideju, uz ko neatkarības gados igauņi bija aicinājuši atturīgos ziemeļu kaimiņus. Vēl vācu okupācijas laikā ūnijas veidošanu rosināja igauņu admirālis Johans Pitka.
Tagad, vairākus gadu desmitus vēlāk, abu valstu galvaspilsētām prognozē dvīņu pilsētas nākotni un tautas valodā jau iegājušās abas nosaukuma versijas «Hellina» un «Talsinki». Papildus dzīvajai kuģu satiksmei, ko nav pārspīlēti salīdzināt ar tramvaju kustības biežumu, politiķi un ierēdņi visā nopietnībā plāno tuneli Somu līča dibenā, kas vienotu abas pilsētas un pa kuru varētu braukt arī vilciens. Abi kaimiņi šajos gados ir arī sagājuši ragos maizes kumosa dēļ, taču somus un igauņus vienojošā ir vairāk, nekā viņi paši reizēm ir gatavi atzīt.
Senā mīla
Spēcīga Somijas ietekme bija jūtama jau Igaunijas pirmās nacionālās atmodas laikā 19.gadsimtā. Pat igauņu tautas eposs Kalevipoegs radās Kalevalas, somu eposa ietekmē. Pēc 1905.gada revolūcijas daudzi igauņu inteliģenti – tāpat kā latvieši – atrada pa-tvērumu Somijas lielkņazistē. Pēc tam, kad Igaunija kļuva neatkarīga dažus mēnešus pēc Somijas, jaunā valsts pieņēma to pašu himnas melodiju. Somija bija pirmā valsts, kas atzina Igaunijas neatkarību de jure jau 1920.gada vasarā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.