Kas kopējs internetam un zobu pastai • IR.lv

Kas kopējs internetam un zobu pastai

6
Paša studiju laikos informācijas tehnoloģijas Linnaru interesēja maz. Viņš sāka piepelnīties, rīkojot nelegālus sporta totalizatorus kompartijas locekļiem un par 30 kapeikām tirgoja somu TV programmas. Klientu vidū bija arī VDK darbinieki. Foto — Mārtiņš Zilgalvis, F64
Sanita Jemberga

Programma Tīģerlēciens Igaunijā radījusi datorizēto jauniešu paaudzi, kas savulaik iedzina histērijā vecmodīgākus augstskolu pasniedzējus. Taču tieši viņi drīz pārņems vadību biznesā un politikā – to ar nepacietību gaida IT eksperts Linnars Vīks 

Linnaru Vīku (46) igauņu un starptautiskā prese dēvē par Igaunijas interneta guru. Par viņa nonākšanu informācijas tehnoloģiju (IT) laukā jāpateicas mīlai vidusskolas pēdējā klasē, kuras dēļ kaislības varā nonākušais jaunais cilvēks nokavēja iestājeksāmenus igauņu filoloģijā un, lai izvairītos no padomju armijas, iestājās Tallinas Tehnoloģiju augstskolā. Vīks ir viens no cilvēkiem, kura idejas par to, ko mazai valstij var dot veikla tehnoloģiju apgūšana, kalpojušas kā dzinējs @E-stonia koncepta tapšanai. Viņš stāsta, kāpēc ar internetu izaugusī paaudze pārvērtīs valsti. 

Kad jūs pirmo reizi iepazināties ar datoru?
Pirmoreiz to ieraudzīju 1981.gadā vidusskolēnu matemātikas un fizikas olimpiādē Tartu Universitātē. Sporta zālē bija mašīna, kas taisīja baisu troksni, un vienīgā lieta, ko no tās varēja dabūt ārā, bija šis. (Aiziet un plauktā atrod perfolenti.) Tad klasesbiedra tēvs, kurš nodarbojās ar bioķīmiju un bija nokļuvis praksē ārzemēs, atveda Commodore (viens no agrīnajiem personālajiem datoriem – red.), ar kuru sākām niekoties ar programmēšanu – krāsas, skaņas, primitīvas datorspēlītes. 

Kad sagadīšanās pēc nonācu Tallinas Tehniskajā universitātē, sākumā mani informācijas tehnoloģijas sevišķi neaizrāva, bet studēt bija viegli, jo zināšanas matemātikā un dabaszinībās man vienmēr bijušas labas. Sākām piepelnīties, rīkojot nelegālus sporta totalizatorus kompartijas Tallinas štāba locekļiem. Drukājām un par 30 kapeikām gabalā tirgojām somu TV programmas, jo, lai gan Igaunijā Somijas televīziju varēja skatīties, programmas nebija dabūjamas. Atradām, kā pie tām var tikt ar somu TV teleteksta palīdzību, taču ziņas par mūsu mazo aizraušanos bija nonākušas vietējās VDK vai armijnieku ausīs. Lai rūpals varētu turpināties, viņi pieprasīja 100 kopiju katru nedēļu, ko savāca, ar melnu volgu piebraucot pie institūta durvīm. (Smejas.) 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu