Mūrniece izmanto katru iespēju izrādīt, ka ir «emocionāla būtne», nevis politiķe
Linda Mūrniece apvainosies, taču viņai nevajadzēja kļūt par ministri. Ministrs ir politisks amats, bet Mūrniece ar savu rīcību pastāvīgi atgādina, ka nesaprot, ko tas nozīmē. Iekšlietu sistēmas vadīšana kā privāta darīšana un pašas emocionālais paštaisnums kā rīcības kritērijs nesola neko labu ne sistēmai, ne sabiedriskajai drošībai.
Vai Mūrniecei bija vai nebija jāatkāpjas no amata pēc traģēdijas Jēkabpilī, ir svarīgs, taču, kopš ir skaidrs, ka viņa neatkāpsies, tikai teorētisks jautājums par to, kā politiķim jārīkojas krīzes situācijās. Nevar apgalvot, ka vienmēr, kad policisti šauj cits uz citu, iekšlietu ministram ir jāatkāpjas vai tieši otrādi – nav jāatkāpjas no amata. Politiķim ikreiz jārīkojas sabiedrībai vislabākajā veidā, apzinoties, ka no tās vērtējuma un politiskās atbildības nevarēs izvairīties jebkurā gadījumā.
Mūrniece kārtējo reizi nerīkojās kā politiķe. Nevis tāpēc, ka neatkāpās no amata, bet gan tāpēc, ka uzreiz paziņoja, ka netaisās to darīt, pat neapspriedusies ar premjerministru un pirms Valdis Dombrovskis bija paudis savu viedokli, vai viņai tas būtu jādara. Varbūt tāpēc vien Dombrovskim bija jāprasa viņas atkāpšanās, lai arī kādu ministres reakciju uz Jēkabpils notikumiem viņš būtu uzskatījis par pareizu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.