Filmējot barikāžu laika notikumus, 1991.gada 20.janvārī traģiski gāja bojā kinooperators Andris Slapiņš. Šomēnes Rīgā viesojās viņa Maskavā dzīvojošā ģimene: sieva Natālija, meita Anna (25) un dēls Andris Slapiņš juniors (20), kurš pasaulē nāca septiņus mēnešus pēc tēva nāves
Ja ne brūnā acu krāsa un tumšais matu ērkulis, Andris Slapiņš juniors būtu uz mata kā tēvs. Sejas izteik-sme, smaids, kustības. Arī raksturs un asā humora izjūta.
«Reizēm viņš ienāk istabā, paskatos un saraujos, cik līdzīgs,» dēlu mīļi uzlūkojot, saka leģendārās Jura Podnieka studijas operatora Andra Slapiņa atraitne un bērnu māte Natālija Djušena. Brūnās acis dēlam no viņas – maskavietes, ko Andris Slapiņš satika un iemīlēja, pagājušā gadsimta 80.gados studējot kinematogrāfiju Padomju Savienības galvaspilsētā.
Barikāžu atceres nedēļā visi trīs ar vilcienu no Maskavas ieradās Rīgā. Šeit dzīvo Slapiņu ģimenes radi, draugi. Šeit joprojām ir prāvs gabaliņš viņu sirds.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.