Arhitekts Andris Kronbergs cer, ka latviešu arhitektūra kļūs pieticīgāka un ilgtspējīgāka
No sienas, pie kuras arhitekts Andris Kronbergs (60) sēž savā darbavietā Skārņu ielā, uz apmeklētāju veras šķietami ar bērna roku tapuši naivi XVIII gadsimta rīdzinieku portreti – vīrietis un sieviete. Tie ir atklājušies zem krāsojumu slāņiem telpās, ko īrē Kronberga birojs Arhis. Pats arhitekts Rīgas sejā ir licis modernus vaibstus, kam nav nekā kopēja ar jocīgajiem cilvēciņiem uz sienas. Viens gan viņus vieno – tāpat kā šie tēli ir izturējuši laika pārbaudi, arī Kronberga solīdā un lakoniskā arhitektūra dzīvos vēl ilgi, jo jau tagad to vienprātīgi atzīst kā vienu no vērtīgākajiem devumiem Rīgai pēc neatkarības atjaunošanas.
Pieminot šos sasniegumus, Kronberga kolēģis un arhitektūras vēsturnieks Jānis Lejnieks ir sarakstījis un apgāds Neputns ir izdevis monogrāfiju Krampis. Arhitekts An-dris Kronbergs. Pirmā grāmata, ko Neputns izdeva par latviešu arhitektiem, bija veltījums Modrim Ģelzim – ievērojamajam pēckara arhitektam. Kronbergs savukārt ir Ģelža pazīstamākais māceklis un ir veidojis tādas valstiski pamanāmas celtnes kā Latvijas Banka un lidostas Rīga ēka.
Aplūkojot projektus Arhis mājaslapā, var secināt, ka dažas jūsu projektētas celtnes droši vien nekad netiks realizētas krīzes dēļ. Šādā kontekstā monogrāfija un arhitekta vīzijas ir gandrīz tikpat svarīgas kā izdarītais, vai ne?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.