Kauju pret krīzi Rīgā iezīmēja divas lietas – konditoreju bums un katras latvietes sevī atklātā spēja darināt rotas un vārīt krēmus. Taču ir pieticis drosmīgo, kuri laikā, kad cilvēki nesēž restorānos, bet mājās smērē sviestmaizes, atver jaunas vietas. Labākas nekā treknajos gados
Neviens, ne Rīgā, ne kādā citā lielpilsētā ārzemēs, mani nepierunās pusdienot tādā vietā, kur nav cilvēku. Ar Index Cafe visbiežāk ir cita problēma. Maz brīvu galdiņu.
Kad Agris Jākobsons (40) trekno gadu pēdējā brīdī nolēma atvērt Index Cafe, viņš bija iedomājies kafetēriju, ar kādām pilna Eiropa un ASV, bet Rīgā tādu trūka. Vieta ar labu kafiju un pašu ceptām maizītēm, kuras var paņemt arī līdzi.
Pārtinam filmu divarpus gadu vēlāk. Pie viena no Index galdiņiem sēž kundze vairs ne pirmajā vītumā, lielā kažokādas cepurē, mazām geišas lūpām un ar garkātu karoti no karstvīna glāzes makšķerē apelsīna gabaliņus. Kažoku uz pleciem uzmetusi, ar draudzeni ķiķina bijusī lielveikala vadītāja, TV šovu dalībniece Iveta Feldmane. Pie galda ar klēpjdatoru sēž drūms students, kurš ne ēd, ne dzer (bet ārā viņu neviens negrasās dzīt). Latio šefs Edgars Šīns ietur pusdienas kopā ar dēlu. Cilvēki lasa žurnālus, grāmatas. Pie viena no lielajiem logiem sēž vīrietis, ko pie sevis esmu nodēvējusi par brūnā uzvalka cilvēku, jo viņš tur ir katru reizi, kad ienāku kafejnīcā bijušajā veikala Sakta mājā. Index ir gadījies sastapt gan ministrus, gan starptautisko aizdevēju pārstāvjus, kas brīvdienās, tērpušies džinsos un rūtainos kreklos, te klabina klēpjdatorus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.