16 gadus amerikānis Kērtiss Makartijs cietumā gaidīja nāvessodu par slepkavību, ko nebija izdarījis. Tiesības dzīvot viņam izcīnīja organizācija Nevainīguma projekts, kas pēdējos gados pierādījusi jau 300 ieslodzīto nevainīgumu. Makartijs stāsta, kā izdevies izdzīvot cietumā un kā viņš cenšas atgriezties dzīvē pēc atbrīvošanas
Apžilbis no saules, laimes un cilvēku pūļa visapkārt, Kērtiss Makartijs (45) pēc iznākšanas no cietuma vispirms cieši apskauj mammu. Pirmo reizi 22 gadu laikā viņš drīkst pieskarties saviem vecākiem. Oklahomas stingrā režīma cietumā, kur Makartijs pavadīja teju pusi savas dzīves, ar tēti un mammu viņš drīkstēja sazināties tikai caur stikla sienu, sarunājoties pa telefonu. Cietums Makartijam aizliedza fizisku kontaktu ar apmeklētājiem, jo viņš bija viens no H bloka iemītniekiem. Ikviens cietumā zināja, ka H blokā atrodas uz nāvi notiesātie.
Makartiju 1982.gadā nepatiesi notiesāja par kādas jaunas sievietes izvarošanu un nogalināšanu. No kopumā 22 ieslodzījumā pavadītajiem gadiem 16 gadus viņš gaidīja nāvessoda izpildi. 2007.gada 11.maijā Makartiju reabilitēja un atbrīvoja no ieslodzījuma. Tajā saulainajā priekšpusdienā viņš iznāca no cietuma, pacēla pret debesīm rokas un pateicās Dievam. Un apskāva mammu.
Vēlāk mājās vecāki Makartijam uzdāvināja datoru. Viņš mēģināja izveidot e-pasta adresi ar savu vārdu, taču nesekmīgi. To jau bija aizņēmis kāds cits Makartijs. Tad radās ideja – dns_201@. Tas simbolizēja divus nozīmīgus dzīves faktus. Makartijs pēc skaita bija 201.ieslodzītais, kuru reabilitēja, atkārtoti veicot DNS analīzes. Viņš atguva tiesības dzīvot, pateicoties nevalstiskajai organizācijai Nevainīguma projekts, kas vairākus gadus cīnījās par viņa atbrīvošanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.