Kopš 1.janvāra Igaunija pievienojusies vēl vienam ekskluzīvam klubam – eirozonai, taču Igaunijas prezidents Tomass Ilvess jau izvirza nākamo uzdevumu: panākt, lai Igaunijā un Latvijā varētu ar ES palīdzību piekļūt pie iTunes
Igaunijas prezidenta birojs atrodas netālu no pilsētas centra Kadriorgas pils kompleksā, kuru Krievijas cars Pēteris I savulaik cēla savai sievai, alūksnietei Katrīnai (Kadriorg igauniski nozīmē «Katrīnas ieleja»). Pats prezidents Ilvess, sagaidot žurnālistu un fotogrāfu no Latvijas, uzsver, cik svarīgi viņam ir uzturēt ciešas attiecības ar savas valsts dienvidu kaimiņu, un tie, acīmredzot, nav tukši vārdi, jo ļoti aizņemtajā gada pēdējā nedēļā, kura beigsies ar jaunas valūtas ieviešanu, viņš intervijai atvēl vairāk nekā pusotras stundas.
Taču prezidents nav ne pompozs, ne sentimentāls. Viņš daudz ērtāk jūtas savā mērenajā, modernajā kabinetā ar lielu Macintosh datoru uz galda nekā plašajās pils priekštelpās, kuras izkārtotas precīzi kā pirmskara prezidenta Petsa laikā. Un, kamēr daudzi gan Eiropā, gan pasaulē raizējas par eiro nākotni, prezidents Ilvess šķiet pilnīgi mierīgs, runājot par savas valsts nākotni.
Eiro ieviešana apliecina Igaunijas panākumus konkurētspējīgas tirgus ekonomikas celšanā. Kas ir galvenie iemesli, kāpēc Igaunija varēja šo mērķi sasniegt?
Kad latviešu žurnālisti šo jautājumu uzdod, viņi patiesībā grib zināt – kādas ir atšķirības starp Igauniju un Latviju.
Viena būtiska atšķirība ir tas, ka labajos gados Latvija un Lietuva iztērēja papildu naudu, kura ienāca budžetā. Arī Igaunijā bija ievērojams politiskais spiediens iztērēt šīs stabilizācijas rezerves, bet tam turējās pretī. Acīmredzot mūsu domāšana bija zemnieciskāka – nedrīkst iztērēt ietaupījumus. Tas nozīmēja, ka mūsu situācija krīzes sākumā bija drošāka, jo zinājām, ka krīzē varam rezerves izmantot. Tas arī stiprināja gan mūsu pašpārliecību, gan pārliecību ārpus Igaunijas, ka varēsim krīzi pārvarēt. Protams, šī naudas taupīšana arī nozīmēja, ka mēs daudz ko nevarējām attīstīt. Tā bija smaga politiska izvēle. Daudzi savulaik teica – nāk vēlēšanas, tā nauda ir jāiztērē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.