Gadu sāku ar apņemšanos neko neapņemties gadumijas nakts burvības iespaidā
Izdevās noturēties pāris stundu, tad ne lūgtas, ne aicinātas uzradās dažas labas apņemšanās. Cikliskā laika maģija piemeklē pat miegā – vienu labu nodomu nosapņoju. Nu, tad lai iet, neturos vairs pretī, bet nolemju viltīgi apvest gadumiju ap stūri, apņemoties katru šāgada dienu sākt ar kādu apņemšanos. To nevar būt par daudz, turklāt trako «nekad vairs…» un «līdz gada beigām…» vietā rodas sakarīgāki formulējumi un termiņi. Redzēs, kā tālāk ies.
Dienā, kad Latvijā redzams daļējs Saules aptumsums, lasu Imanta Ziedoņa vēlējumu, kas arī var kļūt par apņemšanos. «Šai brīdī mēs nometam tumsu.» Tā ir lūgšana, ko dzejnieks sarakstījis pirms aptuveni 20 gadiem, tagad atradis un grib veltīt Zvaigznes dienā visiem Latvijas ļaudīm. Grib mirdzēt. Grib, lai mēs mirdzam.
Kareivīgus plānus nākotnei būvē Igaunijas prezidents. Eiro kaimiņzemē ir ieviests, un Ilvess nospraudis jaunu mērķi, no kā labums atlēks arī mums. Viņš sāk cīniņu, lai iTunes varētu iepirkties ar Baltijā izdotu kredītkarti. Zemu nemērķē arī olimpiskais, pasaules un Eiropas čempions Māris Štrombergs: «Vienīgais veids, kā varu būt priecīgs, – būt pasaules čempionam!» Tiesa, pašlaik viņš slaistās pa Valmieru, jo salauzis roku, bet gan būs labi, jo aptumsuma beigas zem viņa ģipša gaida tetovējums «Never give up!».
Lai izdodas Ziedonim, Ilvesam, Štrombergam un katram ar savu labo apņemšanos šim gadam vai kaut tikai nākamajai dienai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.