Radars pasaulē • IR.lv

Radars pasaulē

4
Teroristam pašnāvniekam, kurš sestdienas vakarā uzspridzinājās Stokholmas centrā, bija mērķis nogalināt iespējami daudz cilvēku, un viņu no šā mērķa šķīra tikai vairāki simti metru un dažas minūtes laika, paziņojis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts. Sprādzieni Zviedrijas galvaspilsētas centrā notika sestdienas vakarā, un tajos gājis bojā pats spridzinātājs, bet divi cilvēki tika ievainoti. Pirms tam ziņu aģentūra TT bija saņēmusi draudu vēstuli par Zviedrijas militāro klātbūtni Afganistānā un latviešu izcelsmes karikatūrista Lāša Vilka zīmētajām Muhameda karikatūrām. Internetā izplatītajā starptautiskās teroristu organizācijas Al–Qaeda Irākas atzara paziņojumā brīdināts, ka nedēļas nogalē Stokholmā notikušie sprādzieni ir «tikai sākums», un izteikti draudi gan NATO, gan Eiropai. Foto — AFP/LETA

Nedēļas notikumi pasaulē

 

ASV prezidents Baraks Obama nodēvējis par nožēlojamu tīmekļa medija WikiLeaks rīcību, atklātībai nododot tūkstošiem ASV Valsts departamenta diplomātiskās sarakstes dokumentu. Šādi Obama izteicies telefonsarunā ar Turcijas premjeru Redžepu Tajipu Erdoganu. Tikmēr WikiLeaks dibinātāja Džūljena Asanža atbalstītāji sestdien mudinājuši visā pasaulē rīkot demonstrācijas, pieprasot viņa atbrīvošanu no apcietinājuma. Lielbritānijas policija aizturējusi Asanžu, pamatojoties uz Zviedrijas izdoto aresta orderi, lai varētu viņu nopratināt «aizdomās par izvarošanu, seksuālu uzmākšanos un nelikumīgu piespiešanu».
Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s pirmdien paziņoja, ka kredītreitinga perspektīvu Spānijas banku sektoram saglabājusi negatīvu, ņemot vērā vājos kapitalizācijas līmeņus, kuri, visticamāk, saglabāsies nākamos 12-18 mēnešus. Aģentūra prognozē, ka Spānijas banku zaudējumi sasniegs 176 miljardus eiro.

Septiņas ES dalībvalstis – Latvija, Igaunija, Lietuva, Kipra, Polija, Rumānija un Zviedrija – vienojušās par kopēju nostāju, pieprasot objektīvus kritērijus tiešmaksājumu aprēķināšanai. Deklarāciju ar prasību atteikties no tiešo maksājumu aprēķināšanas sistēmas, izmantojot nevienlīdzīgos vēsturiskos tiešo maksājumu aprēķināšanas aspektus, paredzēts iesniegt Eiropas Komisijai, pārējām ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu