Dievam, protams, ir vienalga, un es še nemeklēju nekādus viņa pirkstu nospiedumus, bet tā nu tas ir – jaunajā žurnāla numurā kādas apstākļu sakritības dēļ Dievs tiek piesaukts neticami bieži
Taisnību sakot, Valsts prezidentu uz to mēs izprovocējām paši. Ārstus reizēm mēdz salīdzināt ar dieviem, prezidentus – nekad, tāpēc gribējās pajautāt par šo pārmaiņu. Valdis Zatlers atbildēja ar joku par Dieva un ortopēda līdzību, bet tad pateica vārdus, pie kuriem kavējos vēl un vēlreiz: «Vispirms jāsajūt sevī cilvēka apziņa un nevis Dieva apziņa.» Kad sarunas taciņa pārtop krustcelēs, tā ir veiksme, un te nu tā ir!
Baltinavas skolotājai Anitai Ločmelei ir nevainojama humora izjūta. «Paldies Dievam!», viņa pati teiktu šajā vietā, jo pateicības vārdi nāk pār viņas lūpām viegli un patiesi. Jaunais kases grāvējs Latgola.lv, ko viņa radījusi, nu smīdina Nacionālā teātra publiku. Tā nav ne ironija, ne parodija, bet tīrs, sirsnīgs humors. Kas zina, varbūt dievišķā smieklu dzirksts aizsprikstēs pāri ielai uz Saeimu, kur šonedēļ pirmoreiz pulcējās jaunievēlētie deputāti. Tas būtu svētīgi, jo šobrīd viņi Latviju redz no dramatiskā vai traģikomiskā skatupunkta – vismaz tā daudzi paši atzina, kad mēs pajautājām, kāda žanra kinofilma visprecīzāk raksturotu Latvijas šodienu.
Un vēl Dievu satiekam otrklasnieka mājasdarbā. Viņš ir viena no iespējamajām atbildēm. Jautājums skan «Kā radās zeme?», bet piektklasnieks no blakus istabas uzsauc: «Tev vajag dabaszinībās vai kristīgajā?». Laipni lūgti krustcelēs, atkal!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.