Mērķi. Kas Latvijai jādara, lai attīstītu reģionus
Rīgu un pārējos Latvijas reģionus šķir bezdibenis. Pārspīlējums? Statistika rāda, ka nebūt ne. Rīga pirms krīzes bija sasniegusi ES vidējo sociālekonomiskās attīstības līmeni, kamēr trūcīgākajā Latvijas reģionā Latgalē dzīves līmenis bija tikai 30% no ES vidējā, bet pārējos reģionos grozījās ap 40%. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Rīgas reģionā 2007.gadā bija 8986 lati, Latgalē – tikai 3471 lats, pārējos reģionos – 4000 – 5000 latu robežās. Datu par to, kādas korekcijas radījusi ekonomikas lejupslīde, vēl nav.
Atšķirības starp dzīves līmeni galvaspilsētā un nomalēs pastāv visur, diemžēl Latvijā šī nesamērība ir visizteiktākā ES valstu vidū. Pēc “Eurostat” datiem, tā dēvētā reģionālā dispersija, kas raksturo reģionu novirzi no valsts vidējā IKP līmeņa, ir 46,8%. (Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē. ES vidējais rādītājs ir 33%, vislīdzsvarotāk attīstītās valstis ir Malta ar 3,3% un Zviedrija ar 15,3%).
Atšķirības starp metropoli un reģioniem Latvijā spilgti raksturo virkne faktu:
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.