Izglītoti vai miruši • IR.lv

Izglītoti vai miruši

17
Dati: Ziedot.lv. Grafiks: Ernests Kļaviņš
Rūta Dimanta

Bērniņ, Tavai skološanai atvēlu 69 santīmus!

Vairākus gadus 1.septembris apliecina izglītības sistēmas nespēju nodrošināt Satversmes 112.pantā garantēto: ''Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.''

Valsts budžeta finansējums uz vienu skolēnu mācību līdzekļu iegādei šogad ir 69 santīmi, pērn tas bija 1,19 lati, 2008. gadā – 4,12 lati, 2007.gadā – 3,87 lati, 2006.gadā – 1,77 lati.

Vecāki pamesti vieni
Ja valsts budžetā trūkst naudas, tad Izglītības uz zinātnes ministrija var bez emocijām paziņot, ka vienam bērnam grāmatu iegādei šogad no valsts tiek piešķirti 69 santīmi, neraugoties uz to, ka tiesību normas paredz no mūsu maksātajiem nodokļiem šim mērķim novirzīt vismaz septiņus latus. Izglītības un zinātnes ministre cinismā iet vēl tālāk un pauž, ka šis jautājums ir nevajadzīgi sabiezināts, un mierpilni gaida, kad varēs ar vecākiem satikties Satversmes tiesā, lai aizstāvētu valsts taisnību.

Ja pašvaldības budžetā nav naudas pabalstu piešķiršanai mācību līdzekļu iegādei, tad tai nav pienākuma šādu pabalstu piešķirt un atbilde ir vienkārša – nav iekasēts pietiekami daudz nodokļu, lai pietiktu naudas šādiem pabalstiem.

Bet ko darīt vecākiem? Vai kaut viens atbildīgs vecāks spētu pateikt – piedod, bērniņ, bet man Tavai skološanai šogad ir tikai 69 santīmi! Iztiec, kā gribi!

Protams, ka rūpes par bērnu jāuzņemas vecākiem, tajā skaitā par viņu skološanu. Tomēr situācijas mēdz būt dažādas, un īpaši ekonomiskās krīzes laikā ne visām ģimenēm ir ienākumi, vai arī tie ir tik mazi, ka pietiek tik vien kā ikdienas maltītes nodrošināšanai.

Apzinoties nācijas nākotni
No mūsu valsts vispārizglītojošo skolu 220 tūkstošu skolēnu vecākiem 57% šoruden vislielākās rūpes sagādāja visu skolai nepieciešamo lietu iegāde, liecina ''Tele2'' pētījums. Labdarības organizācijai Ziedot.lv un tās reģionālajiem partneriem šajā vasarā sabiedrības palīdzību lūdza 9144 bērnu vecāki, to skaitā bija 3012 pirmklasnieki no skolas gaitu sācēju kopskaita 21 600. Tie ir aptuveni 4% no visiem vispārizglītojošās dienas skolas skolēniem, bet pirmklasnieku grupā tie ir 15%. Šie skaitļi ir pietiekami lieli, lai valsts iestāžu atbildīgajos un sabiedrībā valdītu uztraukums un vēlme situāciju uzlabot.

Šī vasara un rudens parādīja, ka izpratne un vēlme situāciju mainīt bija novērojama galvenokārt iedzīvotāju un uzņēmumu vidū. Ziedot.lv, reģionālo labdarības organizāciju un lielveikalu tīkla ''Rimi'' labdarības akcijā ''Skolas soma'' atsaucība bija negaidīti liela, un divu mēnešu laikā iedzīvotāji un uzņēmumi saziedoja 55 200 latus. No ziedojumiem palīdzību 25 latu apmērā šogad saņem 2208 pirmklasnieki. Palīdzības sadalījums pirmklasniekiem reģionos ir šāds: Latgalē – 34%, Vidzemē – 28%, Kurzemē – 18%, Rīgas reģionā – 11%, Zemgalē – 9%.

Ikvienam ziedotājam nav vienaldzīga gan katra mazā pirmklasnieciņa situācija, gan tas, ka latviešiem kā mazai nācijai izglītība ir izšķirīga ne tikai ekonomiskā plāksnē, bet arī pastāvēšanai nākotnē.

Neizmantotie resursi
Tomēr risinājumu nevajadzētu atstāt uz sabiedrības pleciem, bet pameklēt sistēmas iekšpusē, piemēram, samazinot darba burtnīcu skaitu, kuras ir neadekvāti dārgas un daudzos gadījumos ar zemu lietderības koeficentu. Krīzes apstākļos var izvēlēties to autoru mācību grāmatas, kuras ir pieejamas skolu bibliotēkās, nevis tās, kuras skolotājam šķiet vairāk piemērotas vai jaunāka izdevuma.

Trešā iespēja, kas gan ir sociāla rakstura un ar mācību procesu pastarpināti saistīta, ir pirmklasnieku brīvpusdienas. Nav skaidrs, kāpēc visiem pirmklasniekiem ir piešķirtas brīvpusdienas, neraugoties uz vecāku ienākumiem, bet jau otro klašu trūcīgo skolēnu brīvpusdienām pašvaldību budžetos pietrūkst līdzekļu. Nodrošināt bezmaksas pusdienas visiem pirmklasniekiem ekonomiskās krīzes laikā ir liela greznība iepretim tam, ka otrās vai devītās klases skolēns skolas solā sēž ar tukšu vēderu. Diez vai tā saucamo elitāro skolu pirmklasnieku vecākiem būtu problēmas samaksāt piecus latus nedēļā par savu atvašu pusdienām, un ticu, ka solidaritātes vārdā turīgākie vecāki brīvprātīgi piekristu šos līdzekļus novirzīt to bērnu ēdināšanai, kuru vecākiem pašlaik nav darba vai ienākumi ir ļoti zemi.

Aristotelim piederot teiciens, ka starp izglītotu un neizglītotu cilvēku ir tāda pati starpība, kā starp dzīvu un mirušu. Ticu, ka gribam redzēt izglītotu un dzīvu sabiedrību, bet, lai to sasniegtu, nepietiks tikai ar sabiedrības ziedojumiem. Būs vajadzīga arī sabiedrības rīcība, lai politiķi un ierēdņi rīkotos atbilstīgi Satversmei.  Varbūt 2.oktobris var būt labs sākums?

Rūta Dimanta ir Ziedot.lv vadītāja.

Komentāri (17)

mary75 17.09.2010. 14.36

Tās pusdienas pirmklasniekiem apēd mazākā daļa, vairumam tās nemaz nav nepieciešamas, un netiek ēstas.
Normāli vispār būtu gan pusdienas, gan grāmatas, piešķirt tikai trūcīgajiem, Latvijā vispār ierēdņu kūtruma dēļ jebkādi pabalsti un atvieglojumi tiek maksāti masveidā, nekā konkrētiem cilvēkiem, kas ir absurds.
Vispār, Dienvidkorejā p[at vistrūcīgākos laikos izglītībai atvēlēja ne mazāk kā 14% no IKP, tasisni tāpēc Dienvidkoreja 20 gadu laikā no agrāras atpalikušas valstiņas kļuva par modernu attīstītu labklājības valsti.
Latvijas valdībai un ierēdņiem šis te hrestomatiskais piemērs par izglītības lomu, dabiski, nav zināms.
Cita lieta, ka pati izglītības sistēma Latvijā ir salaista grīstē un prasa totālu reformēšanu, tikai nezin kas to spējīgs izdarīts.

+5
-2
Atbildēt

5

    mary75 > mary75 17.09.2010. 22.54

    Jā, protams, IK, nevis pieauguma – IKP.
    Par grāmatām un brīvpusdienām visiem – būtu jau labi, bet, Latvijas apstākļos pietiktu, ja nodrošinātu kaut trūcīgos.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    disassociative > mary75 17.09.2010. 14.53

    Dienvidkorejā p[at vistrūcīgākos laikos izglītībai atvēlēja ne mazāk kā 14% no IKP, tasisni tāpēc Dienvidkoreja 20 gadu laikā no agrāras atpalikušas valstiņas kļuva par modernu attīstītu labklājības valsti.
    ____________________
    Šito vajadzētu valdībā pie sienas, lieliem burtiem.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    snjuu > mary75 17.09.2010. 17.56

    =Normāli vispār būtu gan pusdienas, gan grāmatas, piešķirt tikai trūcīgajiem=
    ===
    Nē, normāli būtu gan pusdienas, gan grāmatas nodrošināt VISIEM.
    ===
    =izglītības sistēma Latvijā ir salaista grīstē un prasa totālu reformēšanu=
    ===
    Grīstē ir salaista lieta ar grāmatām. Pasākumam būtu jābūt 1. standartizētam – IZM izstrādā vai iepērk kā ārpakalpojumu mācību grāmatas saturu un izsludina konkursu drukāšanai. Grāmatas izdala skolām. Daļu var notirgot grāmatnīcās. Ja kādam ir vēlme, tas, protams, var ražot dažnedažādus palīglīdzekļus.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > mary75 17.09.2010. 18.28

    Baidos, ka Dienvidkorejas piemērs mums neko nedod. Ja mums būtu tāda dzimstība kā Dienvidkorejā pirms 20 gadiem, tad:
    1) mēs būtu dimbā, jo jau pie pašreizējā bērnu skaita ir pilnīgs čau!
    2) mums vēl būtu kāda cerība, ka kādreiz Latvija dzīvos kā vidēji Eiropā, bet šobrīd ir garantēts- nekad.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > mary75 17.09.2010. 17.41

    Nez vai IKP ir īstais – izglītībai tērē daļu no iekšzemes kopprodukta (IK) nevis kopprodukta pieauguma (IKP). Izglītībai, protams, ir jātērē vairāk – tehniskais aprīkojums ir štruntīgs, algas mazas un darbinieki pārslogoti. Bet ar pārlieku strauju izdevumu kāpumu arī jāuzmanās: ja sliktam skolotājam maksā lielāku algu, viņš joprojām ir slikts skolotājs; ja IZM vada blēži, tad viņi var izsaimniekot jebkuru procentu no kopprodukta.

    Turklāt izglītības uzlabojumam jānotiek apmēram reizē ar saimniecisko izaugsmi un pārvaldes reformām. Citādi sanāk kā 19./20.gs. mijā Skandināvijā – daudzi jauni cilvēki aizbrauca uz ASV, jo nebija darba. Tāpat arī daudzi izglītotie indieši brauc prom no dzimtenes, jo izglītība (it īpaši tehnoloģijās) ir ļoti laba, bet biznesa vide – drausmīgi birokratizēta un korumpēta.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

archoftriumph 19.09.2010. 20.34

ljoti liidziigi valsts riikojas arii dziivoklju jautaajumaa. vinji savu liigumsaistiibu, piemeeram dziivoklja savesanu dziivosanai deriigaa kaartiibaa, pret valsts dziivoklja iirnieku nepildiisanu pamato ar vienkaarshu “nav naudas, suudziet tiesaa” argumentu. tajaa pasaa laikaa ja iirnieks nepilda savas saistiibas – nemaksaa iiri [par dziivosanai nederiigaam telpaam- tad vinji suudz tiesaa un atnjem iirniekam pat shaadu, dziivosanai nederiigu, dziivokli.

+2
0
Atbildēt

0

Jānis Dreimanis 17.09.2010. 13.31

Manuprāt, šobrīd ne mazāk svarīga (bet varbūt pat būtiskāka) problēma par valsts ierobežotajiem līdzekļiem ir pašu vecāku bieži vien pasīvā attieksme. Gaušanās katru gadu par 1. septembra izdevumiem vien ir ko vērts – tak krāj naudiņu kaut gadu, jo kas gan var būt svarīgāks par bērnu izglītību!
Protams, var diskutēt par valsts ieguldījumu apjomu. Bet nekad mēs nedzīvosim tādā leiputrijā, lai vecākiem no savas kabatas nevajadzētu piemaksāt labākas nākotnes nodrošināšanai savam bērnam. Tas nu vienreiz ir jāsaprot.

+2
-1
Atbildēt

2

    griezi > Jānis Dreimanis 17.09.2010. 19.38

    Norvēģijas valdība pieķir taustāmu summu studentiem grāmatu iegādei u.c. Neesmu redzējusi, ka te cilvēki ekstrēmi pieprasītu naudu un streikotu. valda egalitārisms.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Jānis Dreimanis > Jānis Dreimanis 19.09.2010. 22.43

    Un kā tas būtu saistīts ar manis rakstīto?

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu