Skatoties dziedāšanas šovu, visinteresantākais ir jautājums, kas ir dziedoša ģimene un kāpēc tā kāpj uz skatuves?
Pagājušās svētdienas LNT raidījumā Dziedošās ģimenes žūrijas dalībnieks Mārtiņš Brauns iepriekšējā raidījuma favorītēm māsām Drozdovičām ielika tikai piecus punktus – viens no iebildumiem bija tas, ka divas māsas vien vēl gluži neesot dziedošā ģimene. Tas lika visupirms padomāt par definīciju – kas īsti ir dziedošā ģimene?
Muzicējoši radinieki nav nekāds retums ne agrāk, ne tagad. Nu, kaut vai Mocartu ģimene – apceļoja pusi Eiropas, tiesa, nedziedāja, tikai rātni un virtuozi spēlēja. Vai arī franču muzicējošo komponistu dinastijas. Tuvāk mūsdienām raugoties, vairāk nāk prātā laulāti pāri, piemēram, operdziedātāji Angela Georgiu un Roberto Alanja (ne īsti kopā, ne šķirti), Anna Ņetrebko un Ervins Šrots (decembrī dziedās Rīgā!), Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks (skan automašīnā). Tuvāk ģimenes apzīmējumam, iespējams, būtu leģendārais opersoprāns Monserata Kavaljē ar dziedošo meitu. Un kā ideāls lai būtu dziedošā fon Trapu ģimene no Mūzikas skaņām. Tas nekas, ka īstā Marija ne uz pusi nav tik smuka kā Džūlija Endrūsa un ka patiesie notikumi atšķiras no brīnišķīgajā filmā rādītajiem. Toties ir radīts dziedošas ģimenes arhetips. Zinot fon Trapu ģimenes dievbijīgumu, nav brīnums, ka arī mūsdienu paraugģimenes nereti uzskatāmi rāda savu pasaules uzskatu. Teikto var attiecināt gan uz pasaulē populārajām gospeļsaimēm, gan uz dažu labu šovģimeni Latvijā.
Vītolu uzvara iepriekšējā sezonā lielā mērā saistīta ar viņu dzīvesveidu un uzskatiem, kas atspoguļojās dziesmās, instrumentācijā, skatuves tēlā. Viss ir labi, kamēr šāda muzicēšana ir dzīves sastāvdaļa, tas viss ir labi tālajos pirmatnīgajos laukos. Kad to ieraksta tvartā (blīvplatē, ciešripā), gribi negribi, paliek viegli šķērma sajūta. Nevar divos teikumos pateikt, kāpēc, taču ir tāds iespaids, ka klausies kaut ko mākslīgu, vienveidīgu, maztalantīgu. Vai arī visādi citādi talantīgās un daudzveidīgās Grīnhofu ģimenes pērngada asarainā dziesma Mana ģimene…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.