Polijas un Baltijas valstu vadītāji uzsver vienotību enerģētikas un drošības politikā
Baltijas valstu un Polijas prezidenti, kuri piektdien satikušies Rīgā, uzsver nepieciešamību pēc vienotas Eiropas Savienības (ES) politikas attiecībās ar Krieviju, īpaši ekonomiskajā sadarbībā, enerģētikas, un drošības politikas jomā, vēsta aģentūra BNS.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite žurnālistiem pēc tikšanās uzsvēra, ka Baltijas valstīm un Polijai, kā arī visai ES ir jārunā vienā balsī jautājumā par enerģētikas un drošības politiku, jo tā ir svarīgākā ES politika, kuras pašlaik pietrūkst. "Mūsu drošība ir atkarīga no enerģētikas un ekonomiskās drošības. Visai Eiropas Savienībai ir nepieciešama kopīga politika," teica Grībauskaite.
Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis norādīja, ka "Polija darīs visu, lai Eiropas Savienība varētu veidot kopīgu politiku ar Austrumu valstīm". "Polijas un Baltijas valstu dalība Eiropas Savienībā un NATO rada pateicīgus apstākļus, lai veidotu ne tikai dialogu ar Krieviju, bet arī sadarbības projektus ar Krieviju. Polija meklēs veidus, lai intensificētu attiecības ar Krieviju. Labas kaimiņattiecības ar Krieviju ir visu interesēs. Es teiktu, ka sadarbība ar Krieviju ir Eiropas Savienības kopējā politika," sacīja Komorovskis.
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pauda viedokli, ka pēc ASV "pārstartēšanas politikas" "ir jūtams, ka spriedze ir samazinājusies" un "tiek lietota mierīgāka valoda" savstarpējās sarunās''. Viņš norādīja, ka arī Krievijā tiek ''modernizēta politika''. ''Lietas ir kļuvušas labākas, nekā tās bija pagātnē," secināja Ilvess.
Latvijas prezidents Valdis Zatlers piekrita, ka ES ir jārunā vienā valodā ar Krieviju, lai gan katrai valstij attiecībās ar šo lielvalsti ir arī savas nacionālās intereses.
Visi prezidenti bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm un Polijai ir jāsadarbojas, lai izstrādātu vienotu rīcību ES, jo īpaši enerģētikas jomā. Tādēļ prezidenti vienojušies šādas tikšanās rīkot regulāri, lai saskaņotu viedokļus.
Zatlers pateicās Polijai un Igaunijai par piedāvāto finansiālo atbalstu krīzes laikā.
Komentāri (21)
mary75 10.09.2010. 19.41
Žēl, bet, manuprāt, runāt gan ar Krieviju, gan ar Rietumu politiķiem, kā līdzīgs ar līdzīgiem, bez klanīšanās, tieši visu izsakot, varēja tikai bojā gājušais Kačinskis, bijušais polijas prezidents.
Un, neskatoties uz to, ka viņš noveda daudzus Rietumu politiķus līdz baltkvēlei, viņš daudz ko panāca.
šim cilvēkam piemita pašcieņa un viņš bija īsts Polijas patriots un valstsvīrs, kaut arī pašā Polijā pret viņu attieksme divejāda.
Iespējams, taisni tāpēc daudzi Rietumu politiķi neatrada iespēju pat ierasties uz viņa bērēm.
Baumo jau, ka arī dažas navigācijas ierīces no tās Krievijas lidostas taisni pirms Kačinska atlidošanas esot pazudušas ne jau nejauši ( der palasīt, ko par to domā bijušais Putina padomnieks Illarionovs).
Vairāk tādu politiķu nav, ne Rietumos, ne Austrumos.
Laikam, ja Ilvess domā, ka Krievijā kas mainījies, viņš domā retoriku un dekorācijas, cits nekas nav.
Un par Rietumu kopējo politiku var tikai pasmieties.
4
mary75 > mary75 11.09.2010. 13.53
To pat VL uzskatīja par stulbumu – svinēt svešas valsts (Vācijas) okupācijas sākšanos, pie kam šie tavi “atbrīvotāji” pirms tam bija labākie krievu staļiniskā režīma draugi, un caur Molotova – R. paktu arī uzdāvināja Latviju komunistiem, tā ka tikpat vainīgi pie represijām un visa pārējā.
Ko tādu svinēt var tikai plānprātiņi, šizofrēniķi vai provokatori.
Ja kādam ko diži vajadzēja svinēt – tad 29. vai 30 jūniju, kad daļā Latvijas nebija ne krievi, ne vācieši.
0
raimonds_bossltd > mary75 11.09.2010. 13.30
dzeris49
Tu satraucies par 1. juulija svineeshanu, kad no Riigas tika patriekti krievu fashistiskie okupanti.
0
mary75 > mary75 11.09.2010. 07.39
Vai tad es kādreiz esmu dziedājis slavas dziesmas Kremlim un Krievijas varai?
0
dro > mary75 10.09.2010. 22.38
Tevi vairs nepazīt:)
0
buchamona 11.09.2010. 11.38
Kāpēc tāds pesimisms komentos? :) Situācija šodien ir nesalīdzināma ar 40 gadu. Gruzijas notikumi lieliski apliecināja, ko ES spēj izdarīt Polija + Baltijas valstis un, ja šāda prezidentu tikšanās pirms pāris dienām notika, tas nozīmē, ka vismaz pagaidām Baltijas un Polijas kopējā ārpolitikā nekas nav mainījies.
Situāciju LV ārpolitikā var mainīt nevis prezidenti, bet pēc mēneša LV vēlētājs. Par to būtu jāuztraucas.
1
ilmisimo > buchamona 11.09.2010. 18.29
Situāciju LV ārpolitikā var mainīt nevis prezidenti, bet pēc mēneša LV vēlētājs. ”
——————————–
Vēlētājam vajzdzētu vairāk dzirdēt tuo “‘politiskuo spēku”, uz kuriem vēl iespējams cerēt, paustu ” stingri nuoteiktu gribu” nepieļaut “”trešuo rezpubļiku” ar “pragmatiskuo ārpolitiku”.
Tad arī komentāri būs gaišāki.
0
Janka, Janic 10.09.2010. 19.37
ko dos prezidentu saskaņotaas riiciibas ja krieviem ir savas nacionaalaas ( impeeriskaas) intereses, iipaši jau muusu krievu partijas neies iedziļinaaties kautkaadoss saskaņojumos , un lielais kaimiņš tikai par to priecaajas , ja ES ir taadi gaisa jauceeji…
0